[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Decembris 7., 2020

Decembris 7., 2020

09:24 [Link]

Pietiks žēloties par skarbo dzīvi. Nedēļas nogalē noskatījos Podnieka ''Vai viegli būt jaunam?''. Pilnā apjomā nekad to nebiju redzējis. Esmu diezgan iespaidots. Tie padomju Latvijas jaunieši, manā dzimšanas gadā, runāja tik loģiski un argumentēti, ka nevilšus rodas vēlme salīdzināt ar mūsdienu jauniešiem un jaunietēm. Kopumā jau filmā attēlotais jaunatnes noskaņojums diezgan tieši turpinājās arī 90.gados. Režīms bija mainījies, bet sabiedrība jau palika tā pati. Daudzējādā ziņā tas turpinājās arī laikā ko jau es tieši piedzīvoju - 2000.gadu sākumā. Šodienas apstākļi jau ir diezgan atšķirīgi, ļoti daudz citu lietu uzslāņojies virsū. Kaut gan savā būtībā jau sabiedrība nav radikāli izmainījusies. Vēl ar sievu nonācām pie atziņas, ka tur attēlotie panki un Pērkona koncerta skatītāji teju visi ir ģērbušies kā no kādas panku stila enciklopēdijas izkāpuši. Tik krāšņus pankus mūsdienās atrast ir retums. Šodien ir hūdiju laikmets, visiem ir slinkums stundām veidot savu frizūru un aksesuārus. Tags: ko es redzēju (4Iespļāva | Iespļauj dvēselē)