Neprātīgā saprāta balss - 3. Novembris 2012
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
14:48
[Link] | Kaut kad nesen noskatījos 2008. gada Krievijas grāvēju ''Admirālis'', kas ļoti labi iekļaujas pēdējo gadu grandiozo krievu filmu starpā. Filma balstīta uz cariskās Krievijas admirāļa un vēlākā ''baltās kustības'' līdera Aleksandra Kolčaka dzīvesstāstu. Tiek rādītās 1.p.k. jūras kaujas, jūrnieku sadzīve un vētrainie 1917.gada notikumi kā arī to sekas, kad sabruka viss kas varēja sabrukt dodot vietu utopiskajam eksperimentam, kas bija zināma kā Padomju Krievija.
Vispār interesanta tendence krievu kino. Admirālis Kolčaks tiek attēlots ļoti simpātiskā gaismā, kā galvenais pozitīvais varonis, kā ideālists sapņotājs kurš, daļēji pret savu gribu, tiek uznests uz lielās vēstures skatuves. Tāpat arī visi pārējie, aristokrātiskie un franciski runājošie vecā režīma virsnieki tiek rādīti kā nevainīgi un bezjēdzīgi sarkano revolucionāru upuri. Tomēr vēsturiskā sižeta vai diezgan pabanālā mīlasstāsta vietā es uzmanību pievērsu vairāk globālākam filmas vēstījumam. Atsauca atmiņā nesenos ''Saules nogurdinātos 2'' kur arī 2.p.k. tik rādīts drusku savādākā gaismā nekā parasti ierasts to redzēt krievu kino. Varbūt tikai sagadīšanās, bet, manuprāt, pēdējos gados tiek diezgan nopietni pārskatīti krievu vēsturiskā kino kanoni un to tematiskais vēstījums. Aizvien vairāk tiek atmesti komunisti, PSRS un uzmanība tiek veltīta senākiem periodiem un krievu varoņdarbiem pirms bēdīgi slavenā 1917. gada. Līdz ar to labi pazīstamo padomju revolucionāru un kara varoņu vietā nācis, jau drusku piemirstais, lielkrievu imperiālisms.
Treileris: http://www.youtube.com/watch?feature=endscreen&v=CjKHYENLThw&NR=1
Mūzika: Frailty- Lūgšana Tags: ko es redzēju
|
|