[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Marts 18., 2012
| Marts 18., 2012 | |
|---|---|
| 22:22 [Link] |
I love the smell of the napalm in the morning.... Noskatījos 1979.gada meistardarbu ''Apocalypse Now''', kas tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām Vjetnamas karam veltītajām filmām. Kaut gan patiesībā filma nav tik daudz par karu kā par vājprātu. Vājprātu, kas ir kara neizbēgams blakusprodukts un tādā vai citādā veidā ir ietekmējis visus galvenos personāžus. Filmas uzsvars ir uz cilvēku savstarpējām attiecībām, noslēgtā un stresa pārpilnā vidē, kur lieliski atklājas raksturi un patiesā cilvēku būtība. Ir gan šķietami nesalaužamie ''dzelzs veči'', kas ir gatavi uz savu mērķi iet pāri līķiem, ir filozofi, kas meklē jēgu visam tam, kas apkārt notiek un ir arī tādi, kas joprojām nesaprot kur īsti ir nonākuši. Brīžiem filma kļūst diezgan sirreāla darbības vides atspoguļojumā, bet savu mērķi tas panāk. Filma nepretendē uz augstu vēsturisko precizitāti, jo tāds nekad nav bijis viņas mērķis. Tā rāda nevis karu, vai kaujas, bet gan cilvēkus šajā kara un kaujas ko tie izcīna paši ar sevi. Filma uzņemta 1979.gadā, kad hipiju laiks ar visu savu revolucionāro optimismu un LSD tripiem bija pagājis, bet Vjetnamas karš- šī milzīgā trauma amerikāņu psihē, joprojām visiem vēl ir svaigā atmiņā. Līdz ar to arī šeit dominē tāds nedaudz drūms fatālisms un rezignācija gandrīz vai Remarka garā Treileris:http://www.youtube.com/watch?v=I Mūzika: Nile- The Blessed Dead |
| Iepriekšējā diena | 2012/03/18 [Arhivētais] |
Nākošā diena |