Neprātīgā saprāta balss - 30. Augusts 2010
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
21:43
[Link] |
Šķēres, skalpeli, zāģi... Noskatījos krievu filmu ''Morfijs''. Bulgakova tāda paša nosaukuma autobiogrāfiskās noveles ekranizējuma autors jau atkal ir Balabanovs. Stāsts ir par jaunu ārstu, kuru 1917. gadā nosūta strādāt uz attālu Krievijas sādžu. Šķietamajā dzīves vienmuļībā vienīgais glābiņš ir degvīns un lēna grimšana atkarību gūstā, no kura vairs nav izejas pat tad, kad gribas tādu atrast. Kā vienmēr Balabanova daiļrade, arī šī ir visai paskarba ar vides attēlojumu, bet līdz ar to piešķir reālistiskuma sajūtu. Tā vien šķiet, ka var sajust ēteri, asiņu un strutu smaku, kas virmo no apsaldētiem locekļiem. Labi attēlota vecā, dekadencē grimstošā, Krievijas aristokrātija, kas joprojām cenšas dzīvot pa vecam īsti vēl neaptverot, ka jaunajā pasaules kārtībā viņiem vairs nav atvēlēta vieta. Tas piešķir filmai tādu grotesku, divu pasauļu sadursmes ainavu. Visai īpatnējās abu galveno varoņu attiecības, tiek risinātas uz slimnīcā mirstošu cilvēku un šķietami bezgalīgās Krievijas ziemas fona. Jā ziemīgās ainavas patiešām ir smukas un reizē arī ļoti vientuļas. Sava veida sniegotais tuksnesis. Bez visa tā filma arī drusku pieskaras sociālajām attiecībām un pretrunām pasaules revolūcijas un vispārējās anarhijas pārņemtajā Krievijā.
Te var iemest aci treilerī. http://www.youtube.com/watch?v=5tRf9SY9U-A
Mūzika: Tyr- Hail to the Hammer
|
|