[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Februāris 20., 2010
| Februāris 20., 2010 | |
|---|---|
| 20:17 [Link] |
Teiksma par sniega karalieni... Šodien biju uz šī gada pirmajām, kaut arī ļoti neliela mēroga zemessardzes mācībām, kas pamatā bija paredzētas jauno biedru apmācībām. Pirmo reizi nakšņoju mežā, ziemas laikā un bez telts. Nebija tik traki, daudz kaitinošāks bija sniegs kura biezums vietām sasniedza pat metru, līdz ar to pārvietoties bija ļoti grūti. Ļoti profesionālo un pieredzējušo kaprāļu rīcības rezultātā īpaši nesalām un arī beidzot tiku nelielas priekšniecības godā. Tomēr daudz vairāk mani interesē fenomens, kas liek man un dažiem līdzīgiem trakajiem brīvdienas pavadīt zem klajas debess mežā un pie tam par velti? Pēdējā laikā vairāki cilvēki man ir prasījuši, priekš kam es to daru? Kam no tā ir kāds labums? Atzīšos arī man pašam reizēm prātā ienāk tādas domas. Sēžot lietainā, vēlīnā rudens naktī postenī, meža vidū, lielā dubļu peļķē caurcaurēm izmirkušam prātā nāk domas ko pie velna es šeit daru! Šo nakti taču var pavadīt savādāk, jautrā draugu kompānijā ļaujoties bohēmiskai uzdzīvei un mirkļa aizmiršanās burvībai. Nenoliegšu, ka man tas arī patīk. Tomēr, laikam jau apziņa, ka darām svarīgu darbu, darbojamies valsts labā par spīti tam, ka valsts mūs ir lielā mērā aizmirsusi, dod spēku doties uz mācībām un nepārtraukti būt gatavam uz jebko. Kustībā, ka šodienas apstākļos darbojas lielā mērā uz plika entuziasma, kas reizēm robežojas ar fanātismu. Manā gadījumā gan arī nevar izslēgt jau no senčiem iedzimto noslieci uz militārismu un vēlmi apgūt jaunas iemaņas un pārbaudīt pašam sevi un savas spējas. Tā ir lieliska skola, kas cilvēku padara ne tikai stiprāku, bet savā ziņā arī praktiskāku. Mūzika: Vilki- Partizānu himna |
| Iepriekšējā diena | 2010/02/20 [Arhivētais] |
Nākošā diena |