|
Neprātīgā saprāta balss - 31. Janvāris 2010
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
|
15:05
[Link] | Šo brīvdienu atziņa: ''Sieviete formas tērpā izskatās tikpat labi kā sieviete bez nekā''. :D
|
|
18:20
[Link] |
Un viņš iešļūca no kalna tieši kupenā...
Bērnības ziemu sniegotie rīti vienmēr saistījušies ar mātes, fanātiskas slēpotājas, pavēles formā izteiktajiem aicinājumiem iet uz tuvējo mežu un vismaz stundu pavadīt svaigā gaisā ar slēpēm riņķojot pa neskaitāmajiem pauguriem un kalniem. Saprotams tolaik tas man ne sevišķi gāja pie sirds un darīju to ar gariem zobiem vai vispār boikotēju.
Laiks gāja uz priekšu slēpes lūza un nāca vietā jaunas un tāpat mainījās arī mana attieksme pret to visu pasākumu. Neteiktu ka man tas būtu šausmīgi iepaticies, bet esmu sācis novērtēt šī procesa pozitīvo nozīmi. Milzīga enerģija visai dienai izvēdināta galva no visādām dumjām domām un arī kopējai fiziskajai formai nāk tikai par labu.
Tā piemēram vakar ar senci aizšļūcām pa mežu līdz pašam Ziepniekkalnam un šodien gribējām pa Daugavas ledu aizlaist uz Ķengaragu, bet tik tālu netikām jo nebija slēpēm piemērotu ceļu.
Vispār jau forši, šķiet ,ka vismaz mūsu miestā šī nodarbe sākt atgūt savu popularitāti. Mežs ir izbraukāts krustu šķērsu, tik daudz cilvēku uz slēpēm tur nav redzēti kopš manas agras bērnības. Saprotams arī, ka tik mazā pilsētelē katrs otrais pretīmslēpotājs ir pazīstams.
Ja vēl tikai nebūtu kaut kādi buržuji uz motorkamanām un kvadracikliem, kas izbraukā visus ceļus tā ka tur var izlauzt kājas jau ejot nemaz nerunājot par slēpošanu...
Mūzika: Hollenthon- Ars Moriendi
|
|