|
Neprātīgā saprāta balss - 18. Decembris 2009
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
|
18:15
[Link] |
Un staigāja lausks gar pakšiem un cirta ar cirvīti mazu...
Šodien staigājot pa sasalušajām Rīgas ielām neviļus atcerējos nosacīti senu laikus. Tālajā 2005.gadā tieši ap šo pašu laiku mācījos tehnikuma pēdējā kursā un izgāju lielo 6 mēnešu ilgo praksi. Auto tūninga kantoris, kurā tobrīd strādāju, ziemā piepelnījās pārdodot z-svētku eglītes, saprotams iesaistot visus savus darbiniekus. Tad nu arī es divas nedēļas ap ziemassvētku laiku dabūju iejusties tirgoņa ādā un stāvēt egļu placī. Šeit arī šķiet nopelnīju savu vislielāko naudu kādu vispār esmu jebkad nopelnījis, nedaudz vairāk kā 200ls. nepilnās divās nedēļās, protams strādājot ārā, aukstumā, 7 dienas nedēļā un 10 stundas dienā.
Bet pats galvenais ir tas, ka sapratu, ka nekad nevarētu būt tirgonis vai pārdevējs. Visu laiku čakarēt cilvēkus maksimālas peļņas dēļ vienkārši nespēju. Kaut gan mums tolaik priekšniecība tieši mudināja pārdot egles maksimāli (reizēm pat neadekvāti) dārgi, tomēr tumsas aizsegā iesmērēt pircējam pa dārgu naudu lielu dzeltenu egli man nešķiet sevišķi ētiski.
Kaut gan par kādu ētiku varam runāt tolaik, kad treknie gadi strauji uzņēma apgriezienus un visiem prātu bija aizmiglojuši pieclatnieki...
Mūzika: Rosewater- End
|
|