[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Septembris 27., 2009
| Septembris 27., 2009 | |
|---|---|
| 14:10 [Link] |
Sveiks un vesels... Ja tu pussešos rītā iegāzies Tālivalža kojās aurojot Reiganu hītu ''Es eju kost'', tad vakars ir bijis ideāls! |
| Time | Event |
| 23:51 [Link] |
Ko jūs jaucaties svešā karā... Brīvdienās sanāca noskatīties amerikāņu 2001.gada filmu ''Black hawk down''. Paveca filma, bet vēl nebiju redzējis. Pēc nosaukuma un tēmas šķiet, ka tas ir kārtējais holivudas bojeviks ar šķīštošām, asiņainām ķeskām un nemirstīgiem supervaroņiem, kas vienmēr pēdējā brīdī izglābj pasauli. Šinī gadījumā tā nebūt nav, vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt jau filma ir veidota uz reālu notikumu pamata, ar reālu vēsturisko fonu, proti 90.gadu sākuma neveiksmīgais amerikāņu mēģinājums demokratizēt pasaules vienīgo anarhijas lielvalsti Somāliju. Otrakārt filma ir pārāk dziļa, lai būtu prasts bojeviks. Tur netrūkst ne filosofisku pārdomu par kara jēgu un āfrikas tautu īpatnējo mentalitāti ne arī tieša, emocionāla un brīžiem visai skarba kara attēlojuma. Tiek lieliski attēlotas visas kara nejēdzības, it sevišķi vēl papildinājumā ar Somālijas absolūto nabadzību un anarhiju tas rada visai grotesku iespaidu ko vēl vairāk papildina lieliskās industriāli apokaliptiskas urbānās vides ainavas. Lai gan filmā netrūkst holivudas ražojumiem tik ierastā uzspēlētā amerikāņu ''urrāpatriotisma'' tomēr savā dziļākajā būtībā tas šķiet ir vairāk pretkara vēstījumu nesošs darbs. Nevarēju nepievērst uzmanību filmā lieliski attēlotajam amerikāņu militārās taktikas modelim. Itkā jau viņu stratēģija ''No man behind'' ir saprotama no cilvēciskā viedokļa un arī no ierindas karavīru-cīņubiedru viedokļa, tomēr stratēģiskā līmenī tā šķiet nes vairāk ļaunuma nekā labuma. Glābjot nedaudzus ienaidnieka teritorijā ievainotus karavīrus (nemaz precīzi nezinot vai viņi vispār vēl ir dzīvi) tiek pakļauta briesmām visa vienība un ātri vien var pati nonākt palīdzības lūdzēju lomā, it sevišķi vēl pilsētā kur briesmas uzglūn no katra stūra. Kopumā gan šitais ir viens no labākajiem amerikāņu ražojuma ''kara gabaliem''. Tas izceļas tieši ar savu neparasto pieeju, atmosfēru, emocijām un filmas dziļumu. Mūzika: Karl Sanders- Of the sleep of Ishtar |
| Iepriekšējā diena | 2009/09/27 [Arhivētais] |
Nākošā diena |