[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Marts 30., 2009

Marts 30., 2009

12:54 [Link]

auč Nu tā, vakar vēlu vakarā atgriezos no savām pirmajām šī gada militārajām mācībām. Nu ko lai saka, apstākļi bija visai skarbi. Abas dienas gandrīz visu laiku lija lietus, līdz ar to izmirkām caurcaurēm slapji. Vēl jau tajā šautuvē vietām ūdens bija līdz potītēm un visu laiku mīcoties pa sniega un dubļu putru kājās bija pilnīgas slapjas jau pēc pirmajām stundām. Labi, ka naktī gan zeķes, gan zābakus izdevās puslīdz izžāvēt teltī uz varenās zviedru krāsniņas. Abas dienas principā nodarbojāmies pamatā ar šaušanu, šāvām paši un mācījām šaut citus. Tas viss kā parasti noslēdzās ar nelielu forsētu pārgājienu 5-6km. garumā līdz autobusam. Pašam par kaunu tas man izrādījās visai smags pārbaudījums. Knapi izvilku līdz beigām. Laikam pie vainas tas, ka šogad nekas tāds nebija darīts, visu dienu mirkušās un nosalušās kājās kā arī tas, ka visu dienu nekas prātīgs nebija ēsts un līdz ar to baigais nespēks mācās virsū. Lielā mērā jāsaka paldies mūsu seržantam, viņš mani morālā ziņā izvilka, neļaujot padoties brīdī, kad man kājas sāka raut krampī. Neiztika jau gan protams bez kritušajiem, bet nu tomēr prieks, ka izturēju. Tomēr viss šitas pasākums kārtējo reizi labāk ļauj izprast vēsturi. Piemēras strēlnieku kaujas. Tu tagad pats saproti kā ir dienām ilgi dzīvoties ar slapjām kājam un neregulāru uzturu. (Iespļauj dvēselē)