[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Jūlijs 18., 2007
| Jūlijs 18., 2007 | |
|---|---|
| 16:12 [Link] |
Mājās!! Prakse ir beigusies! Esmu atpakaļ smacīgajā un riebīgajā Rīgā no jaukās Ķimales. Tas bija mazs ciematiņs padures pagastā, blakus Kuldīgai! Izrakumi bija vienreizēji, neskatoties uz agro celšanos un reizēm visai smago darbu ar lāpstu it īpaši sākumā un beigās. Kolektīvs bija teju ideāls. Atvadu pasākumā pat atļāvos padziedāt kopā ar pārējiem, lai tas notiktu, vajag patiešām ideālu sabiedrību. Kopumā esmu apmierināts, viens otru iepazinām labāk. Pilskalnā daba ir nedaudz mežonīga, bet skaista. Ar dunduriem, iršiem un visādiem citādiem mošķiem, bet toties Venta turpat blakus. Ābelnieku senkapos savukārt bija nedaudz civilizētāka daba ar zeltainiem rudzu laukiem no vienas puses un zaļām auzām no otras. Paši kapu uzkalniņi kā maza saliņa stāv tīrumu vidū. P.S Tagad ilgi šeit neesmu neko rakstījis, tāpēc pāris nākamie ieraksti būs veltīti tikai manai praksei. Tā sacīt visu apdomāšu, pārdomāšu, atcerēšos un interesantāko uzrakstīšu šeit! Mūzika: My Dying bride- The deepest of all hearts |
| Time | Event |
| 18:42 [Link] |
Atziņas Tātad dažas interesantas atziņas izrakumu sakarā!! Nav iespējams gulēt, kad uz blakus matrača 20cm attālumā divi mīcās. Lauku apstākļos uz pavarda makaroniem vajag stundu, lai uzvārītos. Pēc pirmās nedēļas izrakumu laukumā, galvenā sarunu tēma ir ēšana un ēdiens. Neskatoties uz to, ka mūs baroja ļoti labi. Vispār piekopām īstu studentu dzīvesveidu katru vakaru dzērām alu. Sanāca pa vidu vēl trīs dzimšanas dienas, atbrauca viesi no Rīgas, kas svinēja bakalaura iegūšanu, vēl paši uzrīkojām vienu pasēdēšanu mūsu istabiņā un beigu beigās vēl noslēguma pasākums pilskalnā, kas gan bija visai mierīgs. Dienā, kad aizbērām laukumu, profesors mums atveda konjaka pudeli un saldējumu kā balvu par to, ka rāvāmies melnās miesās, lai paspētu. Un beigu pasākumā mums uzsauca alus kasti un vēl dažus dzērienus no kuriem gan Kristapam nākamajā rītā bija slikti. Bet izdarījām arī lielu darbu, vēlāk ielikšu kādu atskaitītu, ko tieši darījām un ko atradām! Mūzika: Skyforger- 1916. gada marts |
| Time | Event |
| 21:44 [Link] |
Rezumē Tātad īss rezumējums par Padures pilskalna izrakumiem, kuri tur notika jau trešo gadu pēc kārtas, bet šoreiz laikam pēdējo reizi. Padures Kuršu pilskalns tiek uzskatīts par tipisku kuršu pilskalnu, kurš arī ir ļoti labi saglabājies neskatoties uz to, ka ir ilgus gadus arts. Apdzīvotība pilskalnā sākusies jau bronzas laikmetā, kas turpinās līdz m.e 3-4gs. kad pārtrūkst. Apdzīvotība atsākas 6gs. un turpinās līdz pat 12.gs, kad pilskalns kļūst par ievērojamu Bandavas zemes centru un tā priekšā parādās apmetne, jeb senpilsēta. 13. gs pilskalns vairs nav apdzīvots un neparādās arī Kursas dalīšanas dokumentos gadsimta vidū. Tākā pilskalnā lielā daudzumā tika konstatētas ķieģeļu lauskas, tad mūsu ekspedīciajs uzdevums bija noskaidrot kaut ko vairāk par šo jauno laiku apbūvi pilskalnā. Noskaidrojās, ka pilskalnā 15-16gs. atradusies kāda ķieģeļu ēka ar podiņu krāsni un kārniņu jumtu. Zimīgi, ka ēka atradās teju uz pašas nogāzes, kas varētu nozīmēt, ka tas iespējams ir bijis, kāds Kurzemes hercogistes sargpostenis uz Ventas, vai muitas māja, jo Venta toreiz bija kuģojama upe līdz pašai Kuldīgai. Tika atsegti ēkas pamati un sabrukušas ķieģeļu sienas fragments. Kas attiecas uz Kuršu periodu, tad tika atklāts viens pavards, vienas māla kleķa krāsns paliekas un agrā dzelzs laikmeta kalna nogāzes stiprinājums no laukakmeņiem, kas atradās vēl zem hercogistes laika ēkas un pašā apakšā atklājās akmeņu krāsns paliekas. Kopumā pilskalnā kultūrslānis ap 70cm. biezs, satur daudz kaulu, ogļu un keramikas lausku. Lielākie atradumi: vēlā dzelzs laikmeta kuršu šķēpa gals, vairāki bronzas rotu fragmenti un dzelzs važtura fragments, kam analogs ir atrasts Sāremā salā. Atrastas arī vairākas monētas: 11gs. Otonu dinastijas monēta(Atrasta senpilsētas teritorijā). 15.gs beigu Ketleru kalta monēta un vēl vairākas kuras vēl nav identificētas. Jāpiebilst, vēl, ka mūsu otra komanda strādāja Abēlnieku senkapos turpat netālu. Tie ir somugru akmeņu krāvumu kapi, kurus gan turpināj a izmantot arī Kurši līdz pat vēlajam dzelzs laikmetam. Divos uzkalniņos tika atrastas daudzas salauztas rotas: Gredzeni, aproces, kaklariņķi. Tākā tie ir ugunskapi, tad kauli nav saglabājušies, bet mūsu ekspedīciaj noskaidroja, ka kapulauks ir daudz plašāks nekā sākumā domāts, jo arī zem apkārtējiem tīrumiem plešas līdzenais ugunskapu kapulauks, ko izmantojot metāla detektoru atklāja mūsu vadītājs prof. A. Vasks. Mūzika: Mael Mordha- A window of Madness |
| Iepriekšējā diena | 2007/07/18 [Arhivētais] |
Nākošā diena |