[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Time	Text
15:01 windrider [Link]	Dzen saulīte tumsu prom... Negribu rakstīt banālus tekstus par ziemassvētkiem, tāpēc uzrakstīšu šo to, kas ir netieši saistīts ar ziemassvētkiem, latviešu protams. Runa būs par ''Iļģiem'', precīzāk par vienu viņu krietni pavecu albumu ''Spēlēju Dancoju''. Tas tagad ir kļuvis par vienu no maniem mīļākajiem latviešu post-folkmūzikas albumiem. Tas ir tapis kā muzikāls pavadījums cienījamā Raiņa tāda paša nosaukuma lugai, tāpēc arī viss albums sastāv no daudziem dažāda garuma muzikāliem fragmentiem, tieši tas manuprāt piešķir viņam orģinalitāti. Lai gan protams bez vizuālā materiāla (pašas lugas) nav tas, tomēr šis albums spēj sniegt zināmu pārdzīvojumu un iejušanos senās tautas mistērijās un rituālos kuros atdzīvojās velni un miroņi un citas aizsaules būtnes. Tas ir ļoti konceptuāls albūms un visās dziesmās būtībā darbojās vieni un tie paši tēli, spēlmanis Zemguss, viņa izredzētā Lelde (kura starp citu ir mirusi), muižkungs, jau minētie velni un miroņi un vēl dažādi tēli. Pati mūzika patiesībā ir visai roķīga un manuprāt galīgi netipiska tam ar ko parasti asociējas Iļģi, plaši izmantotas elektriskās ģitāras, sintezatori un bungas. Tāpat pārsteidz dažādās vokālās variācijas no skaista dziedājuma līdz tiešām velnu cienīgiem ķērcieniem. Protams no folkmūzikas klasiskā izpratnē tur ir visai tālu tomēr man viņš ļoti patīk tieši ar savu modernā un senā apvienojumu, pie tam visai veiksmīgu. Katrā ziņā neko līdzīgu Latvijā vēl neviens cits nav uztaisījis.
Reply:
	No: Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Temats: Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski: Ziņa: Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..