[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Time | Text |
|---|---|
00:47![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} windrider[Link] |
Un viņš dzīvoja miris... Noskatījos 1990.gadā uzņemto sava laika kulta filmu ''Jacob's Ladder''. Lieliski iekļaujas manu pēdējā laikā redzēto filmu starpā. Tikpat psiholoģiska un šizīga, neierakstās konkrētu žanru robežās. Filma ir par Vjetnamas kara veterānu, kuru joprojām vajā kara laika dēmoni un atmiņas. Balansējot uz elles sliekšņa viņš slīgst aizvien dziļāk sava iekšējā neprāta mūklājā. Toties viņš uzin ka tāds nav vienīgais...Nespējot atšķirt realitāti no atmiņām, izdomu no saviem neprāta murgiem. Filma parāda kā cilvēks pamazām saiet sviestā pats no savām bailēm un atmiņām! Viena no filmas vērtībām arī ir drūmās, pamestās un bezgalīgas pelēcības piesātinātās Ņujorkas nomaļu ainas, kur arī norisinās galvenā filmas darbība. Kārtējā filma par sliktajiem militāristiem, ar vāji slēptu pretkara propagandu, tas gan nekādā veidā nemazina filmas vērtību. Toties šī ir otrā filma pēc kārtas kuras nobeigums spēj mani patiešām pārsteigt...Atkal, pilnīgi negaidīts un pārsteidzošs un pirmajā brīdī šķiet pilnīgi neiederīgs, pat muļķīgs. Nedaudz skaidrāks tas kļūst atsevišķi noskatoties, nezināmu iemeslu dēļ no filmas izgrieztu, fināla epizodi. Izdomāts ļoti spīdoši, bet tik un tā nepamet jautājums par to ka, šī fināla dēļ visa filma sanāk visai liela fikcija. Kopumā filma ir ļoti orģināla, psiholoģiski visai smaga, bet neapšaubami interesanta. Treilerītis:http://www.youtube.com/watc Un vēl viens, neoficiāls: http://www.youtube.com/watch?v=_xyG3qjA |
| Reply: | |