pink martini

šogad esmu ļoti ziemassvētkīga. ir daudz jauku dāvaniņu. mana dzīve vakar naktī pagriezās par 180 grādiem, bet nu jau ir atgriezusies atpakaļ un es jūtos labi. ja vēl nebūtu uzsprādzis rūteris un manam datoram būtu internets, viss būtu lieliski (:

laikam ļoti gaidu jaungada balli un holandes braucienu, hihi :>

bučiņas visiem ziemassvētkos :*

ir pagājušas jau piecas dienas kopš tā datuma, ko pati sev biju nolikusi dokumentu iesniegšanai universitātēs. stulbi, bet man joprojām ir dažas neskaidrības. plus personal statement nav pabeigts. taču vispār kaut kas manī dziļi iekšā saka, ka es vilcinos speciāli, jo es vispār uz skotiju negribu braukt, jo
1. tur cilvēki runā vatafak valodā
2. tur ir auksts un vējains
3. man bail no skotiem
4. tur ir auksts
5. tur ir auksts

apmēram tā. beet nu es pieteikšos, protams. vēl man šķiet, ka es nemaz netikšu tajās universitātēs, jo viņas ir tomēr pārāk labas. un like man vidējā ir tikai labi ja 8.5 (un es vēl biju domājusi saņemties šogad, ha ha). beeet man ļoti gribas uz holandi un tas džekiņš izglītības izstādē teica, ka viņš nevar iedomāties iemeslu, kāpēc lai mani neuzņemtu tilburgā, tā kā principā es tagad tēmēju uz holandi, jo man vienkārši šķiet, ka tur būs jaukāk un vispār man liekas, ka mani tur gaida kaut kas HUUGE, kā piemēram mans nākotnes vīrs or smthn.

bet tagad es saņemšos un aizrakstīšu nensijai, pajautāšu viņas skaipu un parunāšos par to, kā īsti nobeigt to personal statement, un es pieteikšos, un beigās viss būs labi. tikai nevaru izdomāt vienīgi, vai man vajag backup plan uk, kur stāties, ja gadījumā netieku nekur. it kā es plānoju tikt zviedros, un, ja nekur ārzemēs netieku, studēt tur, taču nekur nav teikts, ka es tikšu zviedros. un latvijas universitātē es tiešām nestudēšu, nu nekādā gadījumā. es jau esmu nogājusi pa tām trepēm, pa kurām drīkst iet tikai tad, kad esi pabeidzis.

nedzeršu kādu laiku.

šodien skatījos love actually un pirmajās desmit minūtēs apraudājos divas reizes. man liekas, es vispār tajā filmā varētu visu laiku no vietas raudāt.
nokačāju soundtracku, bet tur nav tās dziesmas, kas sākumā skan bērēs; un tas ir ļoti žēl.

You can dance, you can jive, having the time of your life
Ooo.. see that girl, watch that scene, diggin' the Dancing Queen

Friday night and the lights are low
Looking out for the place to go
Where they play the right music, getting in the swing
You come to look for a king
Anybody could be that guy
Night is young and the music's high
With a bit of rock music, everything is fine
You're in the mood for a dance
And when you get the chance

You are the Dancing Queen, young and sweet, only seventeen
Dancing Queen, feel the beat, from the tambourine oh yeah
You can dance, you can jive, having the time of your life
Ooo.. see that girl, watch that scene, diggin' the Dancing Queen

You're a teaser, you turn 'em on
Leave 'em burning and then you're gone
Looking out for another, anyone will do
You're in the mood for a dance
And when you get the chance

You are the Dancing Queen, young and sweet, only seventeen
Dancing Queen, feel the beat from the tambourine oh yaaa
You can dance, you can jive, having the time of your life
Ooo.. see that girl, watch that scene, diggin' the Dancing Queen

Diggin the Dancing Queen

nu ir forši, ir, kad bārā tiek nesti šoti viens pēc otra, pilnām paplātēm. visiem pietika. nu ir forši.
brīvlaiks nosvinēts pamatīgi, vakar visādi forši cilvēki un danči un ne tik foršs nobeigums, bet tas tā. ja vēl nebūtu tas drausmīgais klepus, viss būtu lieliski!
varētu tagad vēl pāris nedēļas brīvlaiku -- nu būtu tiiik nais!

[23:32:37] kristīne says: man pēkšņi ir tik labs garastāvoklis
[23:32:41] kristīne says: un viss liekas tik jauxxxx
[23:32:44] kristīne says: un visu gribas komentēt
[23:32:58] kristīne says: pēdējo 2 stundu laikā esmu nokomentējusi vairāk lietu kā visā nedēļā :D


vienvārdsakot, rīt jāiet uz ballīti par spīti slimībai, cerams, ka viss būs labi un skaisti.
un, cilvēki, lietojiet twitteru, viņš ir tiiik jauks, man tā patīk! ^_^ es gribētu, lai visi mani draugi (nu, īstie draugi, nevis tie, kas draugiem.lv) viņu lietotu un tad viss būtu naissssssssssss.
bet viss tāpat ir diezgan naisss. un es esmu sauļuxxxx! ^_^

pelašķu tēja, liepziedu tēja, brūkleņu un meža zemeņu tēja, citroni, ķiploki un dzērvenes -- tas viss ir manī iekšā un es jūtos pārpumpēta ar visādām veselīgām lietām. diemžēl diez ko labāk es nejūtos. cerams, ka rīt jutīšos!

šonakt sazin cik reižu nosapņoju, ka nokavēju savu ielts eksāmenu. visu laiku modos augšā un vispār ļoti slikti gulēju.
taču eksāmenā, šķiet, gāja gluži labi, vismaz tā šobrīd šķiet. katrā ziņā, varēja būt sliktāk. tad jau redzēs.

beidzot atkal sāku lasīt grāmatas. ''līgavu mednieki'' un ''cirka direktora meita'' bija tik aizraujošas grāmatas, ka tagad jūtos par nedaudz nogurusi no intensīvās lasīšanas. tā nu iesāku lasīt ''wuthering heights'', bet, godīgi sakot, neesmu droša, ka tikšu galā, jo valoda ir nu ļoooti mystiska. ''stum stum'' man nepatīk un es nemaz necentīšos izlasīt līdz galam, taču r. šeklija ''šis tas par velti'' tiek pārlasīts jau apmēram ceturto reizi un nezaudē manas simpātijas un patiku lasīt. patiesību sakot, būtu jānogopī tētim vēl kādi zinātniskās fantastikas stāstiņi, jo, lai arī tas varētu izklausīties smieklīgi, viņi tiešām ir labi un patīkami.

šonedēļ biju ļoti maz laika pavadījusi pie datora un šodien izjūtu kaut kādu vēlmi atgūt nokavēto, kas rezultējas galvassāpēs. bet, ja to nebūtu, šī būtu lieliska diena ar lielisku pašsajūtu.

un starp citu - vai kādam nav mājās šis http://www.tvnet.lv/izklaide/music/Video/mikrofons/ dvd? mums viņš ir kaut kur nozudis (arī mystika), bet man tas ir, roku uz sirds liekot, visu laiku mīļākais dvd un briesmīgi gribētos paskatīties.

nekad nebiju domājusi, ka kaut kas tāds varētu notikt. ārprāts, dzīvē viss var tik ļoti mainīties vienā dienā, vienkārši neticami! uz brīdi bija sajūta, ka nekas nemaz nav bijis mainījies un ir tāpat kā pa vecam. nevaru vien sagaidīt, kas notiks tālāk.

nujāāāā. marijas dzimšanas diena bija ļoti trakulīga. viena no foršākajām ballītēm, cik vien tālu varu atcerēties. šorīt pamodos ar nenormāli sāpošām kājām un muguru, vispār knapi varu pakustēties, bet laikam jau bija to vērts! vienīgais, ko žēl -- ka marija aizmirsa mājās telefonu un domāja, ka ir pazaudējusi, un tajā brīdī ballīte kļuva neforša un visi izšķīda. bet viss pirms tam bija superforši!

un JĒKABS :DDDDDDDDD

man ļoti, ļoti gribas svaigu gaisu. tas gaiss, ko ieelpoju, kad atveru logu, smaržo daudz citādāk kā tad, kad pēdējoreiz biju ārā.

diezgan stulbi. sēžu mājās principā vesela, tikai ar ļoti pretīgu, dziļu klepu. neeju uz skolu, jo baidos noraut plaušu karsoni. bet, tā kā labāk tik un tā nepaliek, rīt iešu mācīties, lai neiekavētu VĒL vairāk.
daudz filmu noskatīts, redze drošvien par -1 sliktāka. nu, ko lai saka.
krāsoju matus it kā blondus, sanāca brūni un tas saks :/ ja iepriekš vēl varēja šaubīties, tad tagad es čista neesmu blondīne.
kas vēl tāds? daudz domāju par mācībām, sapratu, ka man nepatīk, ka citiem ir kaut kādi bagāti radi, kas var samaksāt viņiem 6 k gadā un vairāk par dzīvošanu tajā studiju valstī, bet man gan nav, un es vispār nesaprotu, kā lai mācās tur. laikam nāksies vien stipri cerēt, ka tikšu zviedros un palikt te, lai gan man, vai, kā negribas palikt šajā valstī.
bet nu labi. vēl jau nav vērts par to uztraukties. varbūt beigās vispār nekur netikšu ^_^

viss ir labi (?)
daudz domāju par studijām, arī klasē šī tēma ir ļoti pacēlusies. moška tomēr braukt uz skotiju?? mācības par brīvu un dzīvošana, kā visi saka, lēta. ir par ko padomāt.
jančiks atnesa man savu portatīvo datoru un tas ir ļoooti nais. stulbi, ka es pazaudēju pārveidotāju un nevaru lietot datoru, jo viņš ir izlādējies. bet no rītdienas droši vien varēšu.
šodien kaut kādā absolūti debīlā kārtā no ipoda izdzēsās visa mūzika. un, kas ir vēl sliktāk, es jau viņu nevaru dabūt atpakaļ, jo mans dators ar visu mūziku stāv noplīsis mātes darbā, un neizskatās, ka man spīd drīz viņu atgūt. ļoti, ļoti stulbi. laikam nāksies uz šī datora sakačāt kaut ko un izmantot savus vecos itunes.
un, jā, mēs ar grēti izplānojām perfektu ceļojumu uz oktoberfestu, kuram lidmašīnas biļetes turp-atpakaļ maksātu tikai 63 eiro, bet mēs esam bomži un vecāki nedos mums naudu :( tāā gribētos!!

vienkārši ģeniāla filma.
tarantīno ir vienkārši ģeniāls režisors un viņa filmas ir dievīgas; un šī ir pāri visām.
iesaku visiem noskatīties.

pārkārtoju istabu -- milzīgs prieks pašai. atkal kaut kas jauns.
matus saknes nokrāsoja brālis. man bija bail, ka nebūs nokrāsojušās vispār vai būs oranžas. nebija. man gan liekas, ka tie mati vairs nav tik gaiši kā agrāk, bet it kā ir visi vienā krāsā, tā ka ir ok. un dienasgaismā jau varēs labāk redzēt.
rīt iesim uz filmu inglorious basterds par 1 latu, kas ir ļooti nais!
šodien mamma tikpat kā ar cigareti zobos pieķēra, baigi jocīgi, bet nu ir ok. kādreiz jau tam tāpat bija jānotiek un prieks, ka tagad esmu pilngadīga un tas īstenībā nav nekas traks.
bail no ielts eksāmena, man šķiet, ka es nemācos pietiekami daudz. stāv divas pilnas lapas ar vārdiņiem, kurus vajadzētu tomēr iemācīties, bet nespēju saņemties. bet ļoti, ļoti ceru, ka nolikšu labi un tikšu kādā no labājām universitātēm.
stuuulbi, ka šņakstiņam nav telefona un, lai sazvanītu viņu, jāzvana viņa māsai, un man jau neērti ir zvanīt visu laiku.
mūsu kāpņu telpā beidzot remonts - pirmā stāva gaitenis jau izremontēts; tā minimāli, bet tomēr. uzreiz daudz glītāk un patīkamāk.
principā viss ir labi. un prieks, ka krišjānis vienmēr ar mani parunājas, kad es piezvanu un man ir garlaicīgi. naisnais.

tik ļoti, ļoti bēdīgi.
gribēju uztaisīt lielu, foršu pasākumu ar daudz cilvēkiem un daudz teltīm, tā, lai paliktu atmiņā kaut kas no vasaras un tā. uzaicināju ap 50 cilvēkiem caur draugiem.lv. no visiem tiem man atbildēja mazāk kā puse un lielāka daļa atbildēja, ka netiek. nu vnk bļeeeeeee. kāpēc vienmēr, vienmēr visam ir jāizgāžas???
kāpēc nevar vismaz atrakstīt, ka nebūs? es vnk sēžu un domāju, ko darīt, jo šobrīd sanāk, ka ap 30 cilv ir uz jautājuma zīmes, bet visticamāk jau, ka nebūs. un tik stulbi. un kur nu vēl runāt par draudzenēm, ar kurām kopā mēs izdomājām to rīkot, un kas tagad saka, ka nebūs, jo lūk ''nav naudas''. jā čista. varēji mazāk nodzert pagājušajā piektdienā, kuce!
vnk sēzu un raudu, un nesaprotu -- zvanīt visiem, lai nebrauc?? vai braukt un skatīties, kā viss izgāžas?
vēl stulbāk tas nevarēja iegriezties :((((((((((((

..across the universe

jau biju aizmirsusi, cik lielu prieku man dod sauļošanās. ne pagājušo, ne aizpagājušo vasaru nesanāca tā kārtīgi nosauļoties, lai gan dzīvoju jūrmalā.
šonedēļ beidzot sāku sauļoties tā kārtīgi, un milzīgs bija mans prieks, jau uzreiz ieraugot rezultātu. tik ļoti patīkami ir vienkārši gulēt saulē, smērēties ar krēmu ik pa brīdim un cauri saulesbrillēm redzēt, kā āda jau izskatās brūna un saulē mirdz. un klausīties mūziku un lasīt grāmatas un žurnālus, bet, kad no tā nogursti, vienkārši gulēt un atpūsties. es tiešām dievinu sauļošanos.
tagad izskatos jau diezgan brūna, it īpaši, kontrastā ar manu jauno matukrāsu.
vakar man šica teica: ''tu tāāda čikse esi palikusi'', bet nu lol. ja viņa domā, ka tam ir kāds sakars ar manu sauļošanās māniju, tad tas ir pilnīgi garām, jo man vienmēr tāda ir bijusi.

visi aizbraukuši prom, esmu viena lielajā mājā. tāds patīkams miers (lai gan te nekad nav baigā burzma). varu veltīt daudz laika sev, ko arī daru. un, jā, tik ļoti patīk parūpēties par sevi.

good times.

hah, gandrīz mēnesis pagājis kopš pēdējā posta.
diezgan daudz kas noticis pa šo laiku.
noliku ekonomikas eksāmenu, par kuru ļoti uztraucos, uz deviņi. ļoti patīkami, gribētos, protams, desmit, bet pati apzinos, ka neesmu tik izcila.
man apritēja astoņpadsmit gadu. joprojām neticas, ka tiešām esmu pilngadīga. šo brīdi gaidīju ļoti ilgi un tagad, kad tas pienācis, nešķiet reāli. vispār, tā pilngadības sajūta ir ļoti, ļoti dīvaina. bet diezgan patīkami kopumā.
sāku dzīvot ar jančiku jūrmalā. arī tas ir jocīgi, ka uz visu vasaru esmu atbrīvota no uztraukumiem un pienākumiem pret brāļiem, vecākiem un suni, ka atbildu tikai pati par sevi un tas ir ļoti, ļoti forši. nedaudz gan mani uztrauc finansiālā puse šim risinājumam, bet gan jau būs labi. tikko sakravāju savas nepieciešamākās mantas - trīs somas un kādi četri maisi -, lai gaidītu, kad atbrauks baiba un to visu nesīsim lejā un vedīsim uz jūrmalu. es patiesībā sāku tur dzīvot diezgan nejauši pirms dažām dienām, kad aizbraucu pie jāņa, braucot prom no rojas, bet sanāca tā kā uz palikšanu. nedaudz stulbi, jo man nebija nekādu tīru drēbju, kontaktlēcu šķidruma un tamlīdzīgu lietu, bet beigās viss bija ok. tagad beidzot varēšu tur tiešām justies kā mājās, jo plus mīnus visas manas mantas būs tur. vienīgi grāmatu trūkst, bet tās negribas vest tagad. nu, tad jau redzēs.
tad vēl bija klases ekskursija, kas mani reāli šokēja - tā bija superīga! man likās, ka mana klase ir tizlu nūģu bars, jo parasti visi tā arī izturās, bet ekskursijā notika kaut kas maģisks un es runājos ar daudziem cilvēkiem pirmo reizi mūžā, un bija reāli jautri. pie tam tā bija mana pirmā (un, ļoti iespējams, arī pēdējā) divu dienu ekskursija, un tā bija tik tiešām izdevusies!
kas vēl labs noticis? ā, nujā - saplīsa datora lādētājs, kas arī ir iemesls, kāpēc neesmu šeit rakstījusi tik sen. nez, cik tāds lādētājs varētu maksāt? ļoti gribas tikt pie sava datora, kurš ir pilnīgi izlādējies, visvairāk, lai paskātītos kādas vecās ''how i met your mother'' sērijas, jo bez tām tik tiešām dzīvē kaut kā pietrūkst.
šodienai pietiks, cerams, ka drīzumā izdosies kaut ko iepostēt.
cheers!

ir ļoti labi jūtamas pārmaiņas, kopš mājās visiem ir datori. visi ļoti daudz laika pavada savās istabās. citreiz atnāku mājās un šķiet, ka neviena nav, bet patiesībā vienkārši katrs sēž, iegrimis savā datorā. diezgan briesmīgi. viesistaba pārsvarā izskatās neapdzīvota.
bet es varu priecāties, ka tā vismaz nenotika ātrāk. kā citās ģimenēs, kur bērni tiešām visu laiku, ko atrodas mājās, pavada pie datora.
vispār pēdējā laikā sāk likties, ka daudz vecāku vairs nemāk audzināt bērnus. bet ko nu es. kad pašai būs, tad arī varēšu runāt.

šodien bijām mellužos savākt savas mantas. un man likās neiespējami tā vienkārši paņemt visas tās trīs vasaras, kas tur pavadītas, salikt kastēs un aizvest prom. bet man nācās, nācās aiziet no turienes pēdējo reizi.
manā istabā bija ļoti tumšs, un man tas patika, jo es varēju gulēt, cik ilgi gribēju. man bija divas gultas, jo no sākuma bija domāts, ka mums ar elīnu būs kopīga istaba. abas gultas bija vienguļamās, tāpēc, kad jānis mēdza palikt pie manis, viņam bija jāguļ atsevišķi. vienreiz mēs mēģinājām gulēt vienā gultā, bet tā aizmigt bija neiespējami. pie gultas, kas nebija manējā, bija logs. tajā mājā bija daudz zirnekļu, jo māja bija ļoti veca un pussabrukusi. tā nu reiz divi milzu zirnekļi bija savijuši savus tīklus pāri visam logam. pie manis palika zanda, bet viņa nevarēja tur pagulēt, jo baidījās no zirnekļiem, un es arī. tad mēs mēģinājām zirnekļus nosist ar šaha galdiņu, bet mums bija bail pieiet tuvu, tāpēc netrāpījām un viņi kaut kur paslēpās. tad mēs gājām gulēt brāļa istabā un es murgoju par simtiem zirnekļu, kas rāpjas pār mani.
mazā braļa istaba reizē bija arī dzīvojamā istaba. kādreiz tur dzīvoja abi brāļi, bet tad vecākajam apnika un viņš iekārtoja sev istabiņu garāžā. gatis ir un bija visnetīrīgākais no mums, tāpēc viņa istaba vienmēr bija piemētāta ar lietām. viņš arī nebija īpaši aktīvs, tāpēc lielāko dienas daļu mēdza pavadīt pie vienīgā televizora mājā, kas atradās viņa istabā. ja pie manis palika vairāk kā viens draugs, tad kāds gulēja arī gata istabā. gatis vienmēr bija viesmīlīgs un priecājās, kad kāds gulēja pie viņa. viņa istabā arī vienmēr bija vismaz viena pusizdzerta kolas pudele, jo veikals bija tikai piecu minūšu attālumā.
māsas istaba no sākuma bija domāta kā virtuve, bet tad viņa pateica, ka nedzīvos kopā ar mani un virtuvi uztaisīja citur. māsa gribēja noklāt istabas sienas ar platēm, kuru tur bija ļoti daudz, bet sienām bija visādi jocīgi pārklājumi un ne visur varēja iesist naglas. tā nu plates bija tikai uz vienas sienas, bet tas tāpat izskatījās jauki. viņai bija divguļamā gulta, kur mēs ar jāni mēdzām gulēt, ja elīnas nebija mājās. tad, kad es biju tikko sākusi draudzēties ar jāni un zanda bija uztaisījusi ballīti, kurā viņam jāiepazīstas ar manām draudzenēm, mēs tur gulējām un viņas tieši blakus aiz loga kliedza par to, ka karš gruzijā reāli gruzī.
maniem vecākiem bija vienīgās divas istabiņas otrajā stāvā. lai tur nokļūtu, bija jākāpj pa stāvām, ļodzīgām kāpnēm, kas atradās mājas ārpusē. turpat arī varēja uzkāpt uz jumta, kas bija viena no manām mīļākajām vietām. vecāku istabas vislabāk raksturoja mājas īsto garu un to, kāda tā varētu būt, ja to varētu atjaunot un pa īstam apdzīvot. tur gan gandrīz nekā nebija. apaļš galdiņš, uz kura vienmēr stāvēja kādi žurnāli un, man šķiet, puķes, liels matracis uz grīdas un krēsls. un logs, tāds jūrmalīgs. otrā istabā bija kaut kas līdzīgs kumodei, sienā paslēpts skapis un kumode. es nezinu, kas bija tas, kas piedeva tai vietai tādu burvību - padomju laiku tapetes absolūti nesaskaņotās krāsās ar sīkām puķītēm un strīpiņām, tas, ka tur vienmēr spīdēja saule vai manas mātes neiedomājamais pedantisms, kā dēļ tur vienmēr valdīja ideāla kārtība -, bet man allaž ļoti patika tur uzturēties un es prātoju, kaut tā būtu mana istaba, bet tā tīri teorētiski prātoju, apzinoties, ka patiesībā nemaz negribētu tur dzīvot vienmēr spožās saules un uzkarsētā skārda jumta radītās tveices dēļ.
un tad vēl tur bija veranda. vislabākā, mājīgākā veranda pasaulē. tā nebija liela veranda, patiesībā pat ļoti maziņa. pati veranda bija uzslieta no kaut kā, kas izskatījās pēc balti krāsotām durvīm pārmaiņus ar logiem. daži logi bija izsisti vai izkrituši, bet dažus arī varēja attaisīt. no vienas puses veranda bija pilnīgi ieaugusi krūmu biezoknī. tajā bija divi veci dīvāni, kuriem par pārsegu kalpoja aizkari un balts koka galds, kuram vienmēr vajadzēja vaskadrānu, jo tas bija ļoti vecs. un šīs vaskadrānas bija bieži jāmaina, jo tur norisinājās visa sabiedriskā dzīve - tika ēsts, dzerts, pīpēta ūdenspīpe, spēlētas spēles un kas tik vēl ne. verandā bija vecs maģis, kurš it kā ķēra radio, bet nekad nebeidza čerkstēt. mēs parasti izvēlējāmies klausīties mūziku no pleijera un pieslēgt no rīgas atvestas tumbiņas. turpat uz plauktiņa stāvēja tējas un tējkanna. kad bija tumšs un bija iesēgta gaisma, tā vienmēr palika tumšāka, kamēr vārījās tējkanna. tur dzīvojoties, es tik daudz dzēru tēju, ka tagad varu to iedzert ļoti karstu, negaidot līdz tā atdziest. man patika, kad atbrauca kādi draugi un mēs tur sēdējām daudz stundu, dažreiz pat visu nakti, pīpējām, dzērām tēju vai alu, dziedājām un klausījāmies mūziku. un bieži spēlējām pokeru. man vienmēr likās, ka, esot tur, ir jādzied. un es dziedāju, ļoti daudz. un tajās naktīs, kad lija lietus, mēs stāvējām verandas durvīs un ieelpojām slapjās zemes un asfalta smaržu, un tā bija labākā sajūta pasaulē.
ārā bija šķībs galds un soliņi, katrs savādāks. ja es brokastīs ēdu pārslas, es gāju uz verandu, jo ārā to darīt bija bīstami - tik šķībs bija galds. bet citādi tam nebija ne vainas, un man vienmēr patika ēst ārā. vēl jo vairāk tāpēc, ka virtuve atradās atsevišķā mājiņā un āra galds bija tai vistuvāk. viens no soliem bija tik augsts, ka bija ļoti neērti uz tā sēdēt un ēst. manā septiņpadsmitajā dzimšanas dienā pie manis atbrauca tētis un vecmāmiņa un atveda kūku, alkoholu un vēl kaut kādus ēdienus un mēs sacepām gaļu un smuki paēdām, un elīna arī bija ar mums ar kaut kādiem saviem draugiem. un es dzēru kaut kādu brūno dzērienu, kaut gan man galīgi negaršo. elīna iepazinās ar manu tēti un visiem bija ļoti jautri. visi aizbrauca, palikām mēs ar elīnu un ļoti piedzērāmies un kaut ko ilgi runājām, es priecājos, ka vairs neatceros, par ko. un toms man sūtīja īsziņas toreiz, daudz. galds bija tieši pie mājās sienas un ap to it kā virs galvas bija kaut kas, kam droši vien būtu bijis jābūt vīteņaugiem, bet tie visi bija jau sen kā nokaltuši. tā nu tie neizskatījās īpaši dekoratīvi un vienmēr meta tev virsū ēnu, ja gribēji pasauļoties tur sēžot. pie režģa, pa kuru vijās šie augi, bija piestiprināta sarkana lampa, kurā pat bija spuldze, bet kura nekad nedega. būtu bijis ļoti forši sēdēt pie tā galda arī naktīs, jo verandā bija pamaz vietas, bet, tā kā gaismas nebija, mēs to nedarījām. izņemot, kad bijām pilnīgā pālī, protams.
pirmās divas vasaras mājās priekšā bija aizaudzis dārzs, kas piederēja mājas saimniekiem un kurā mēs negājām. izņemot, kad bija zemeņu laiks un mēs tumsā līdām ēst tās zemenes un smējāmies par to, vai kirkorovs mūs nenostučīs (jo blakus bija ļoti glauna māja, kura, kā mēs visu laiku uzskatījām, piederēja filipam kirkorovam, bet patiesībā tā nemaz nebija). pagājšvasar dārzu beidzot aizraka un mēs pārvērtām to par zālāju. pareizāk sakot, mēģinājām pārvērst, jo tas notika vasaras vidū un neko daudz mēs tur nepaspējām izdarīt. tad es tur pļāvu zāli. es to vienmēr darīju peldkostīmā, cerībā no sauļoties un klausījos mūziku, lai nebūtu tik garlaicīgi. zālājā vēl bija palikušas kaut kādas piparmētras un tālab vienmēr, pļaujot zāli, viss pagalms smaržoja pēc piparmētrām. tā nu tur vēdīja lielisks tikko pļautas zāles un piparmētru aromāts. un tad es nomazgājos dušā, kurai bija ārdurvis, lodziņš un ļoti daudz zirnekļtīklu, bet nebija duškabīnes un zemē bija tāda kā grava, kas vienmēr bija pilna ar ūdeni, un gāju uz jūru. man nevajadzēja vilkt kurpes un drēbes. es vienkārši uzvilku peldkostīmu un paņēmu dvieli un grāmatu un gāju klausīties viļņus. un sauļoties dienām ilgi, kamēr paliku lillā.
manas mīļākās dabas skaņas bija sienāžu sisināšana un jūras šalkas. es vienmēr prātoju, cik lieliski būtu dzirdēt abas kopā. un vienu nakti, guļot savā mīļākajā - mammas - istabā pie atvērta loga, es piepieši sapratu, ka es tiešām dzirdu abas šīs skaņas reizē. un tie, ziniet, ir tie mirkļi, kuru dēļ ir vērts dzīvot.