pink martini

ir pagājušas jau piecas dienas kopš tā datuma, ko pati sev biju nolikusi dokumentu iesniegšanai universitātēs. stulbi, bet man joprojām ir dažas neskaidrības. plus personal statement nav pabeigts. taču vispār kaut kas manī dziļi iekšā saka, ka es vilcinos speciāli, jo es vispār uz skotiju negribu braukt, jo
1. tur cilvēki runā vatafak valodā
2. tur ir auksts un vējains
3. man bail no skotiem
4. tur ir auksts
5. tur ir auksts

apmēram tā. beet nu es pieteikšos, protams. vēl man šķiet, ka es nemaz netikšu tajās universitātēs, jo viņas ir tomēr pārāk labas. un like man vidējā ir tikai labi ja 8.5 (un es vēl biju domājusi saņemties šogad, ha ha). beeet man ļoti gribas uz holandi un tas džekiņš izglītības izstādē teica, ka viņš nevar iedomāties iemeslu, kāpēc lai mani neuzņemtu tilburgā, tā kā principā es tagad tēmēju uz holandi, jo man vienkārši šķiet, ka tur būs jaukāk un vispār man liekas, ka mani tur gaida kaut kas HUUGE, kā piemēram mans nākotnes vīrs or smthn.

bet tagad es saņemšos un aizrakstīšu nensijai, pajautāšu viņas skaipu un parunāšos par to, kā īsti nobeigt to personal statement, un es pieteikšos, un beigās viss būs labi. tikai nevaru izdomāt vienīgi, vai man vajag backup plan uk, kur stāties, ja gadījumā netieku nekur. it kā es plānoju tikt zviedros, un, ja nekur ārzemēs netieku, studēt tur, taču nekur nav teikts, ka es tikšu zviedros. un latvijas universitātē es tiešām nestudēšu, nu nekādā gadījumā. es jau esmu nogājusi pa tām trepēm, pa kurām drīkst iet tikai tad, kad esi pabeidzis.