sapnis
Datorgrafiķe piedzērusies sagriež visus vadus,internets nestrādā, gaismas nav, dodos pa tumsu un satieku Tomu Kukurūzu, kurš interesējas par to, kur var nopirkt rupjmaizi ar rozīnēm. Visi apkārt dzer un bilde izskatās kā skatoties caur durvju actiņu. Producente paņem mani aiz rokas un ved uz cirku, man uz vienas zoles izaug riteņi, lai es ātrāk tur nokļūtu. Kā ar skeitbordu. Viņa mani musina, lai es palīdzu izbēgt lamai. Un es to izdaru. Lama pateicībā sāk skriet man pakaļ un laizīt ar savu milzīgo, slapjo mēli. Beigās mani tomēr pierunā lamu agriezt cirkam. Ta dviņai piestiprina milzīgas kājas, lai viņa nevarētu aizbēgt, bet viņas apkopējs pārvēršas par SĀTANU! Un viņš man saka: "Tas bija kārdinājums kā Jēzum Kristum, daudzi vēl sekos".
Nosmejas un izkūp
Es saku, ka pašlaik ir..
Es saku, ka pašlaik ir īstais brīdis sākt demontēt uzvaras pieminekli - vajag taču solidaritāti ar ugunīgajiem igauņiem. Gribu sajusties kā īstā demokrātijā, ar asaru gāzi, ūdens lielgabaliem un mašīnu dedzināšanām.