P[ar īstiem bāriem
Man, aisčegam un vēl pāris ļautiņiem, kas nav īpaši veiksmīgi pārdzīvojuši pubertāti, ir skaists sapnis - izveidot bāru, kas ieturēts labākajās Desperado tradīcijās. Tad nu lūk, izrādās, ka mūsu dievzemītē ir cilvēki, kas uz to iet krietni ātrāk nekā mēs.
Gribās ēst, iedzert, bet nav kur. Apkārtnē izdodas atrast tik vienu vienīgu veikalu. Tajā tiek pārdoti pagājšgad ražoti cīsiņi, lopbarība, motorzāģis... Īsāk sakot viss, kas nepieciešams normālam vietējam. Pēc 10 min ilgas giadīšanas pie letes tomēr parādās pārdevējs A un aizdomīgi veras savā klientā B. Tālāk seko dialogs
A:*aizdomīgā balsī* No Kurienes?
B: Rīga
A: Ko vajag?
A: Nu, gribās alu, desu...
A: *aizdomīgi nopēta B šķībos, dzeltenos zobus un izbalējušo kreklu* Labi, pārdošu. Tu tāds normāls cilvēks izskaties.
A:*pirms pasūtīto preču došanas no letes apakšas izvelk obrezu, uzliek uz galda un sāk ļauni smaidīt*
Šī bisīte man domāta šitiem Rīgas tirliņiem, kas te ar maukām un biezām mašīnām brauc. Pidarasi tādi, lai vācās atpakaļ no kurienes nākuši.
Cieņa pāvilostietim!
_