|
[17 May 2008|18:50] |
|
es ilgojos.
|
|
|
[10 May 2008|17:35] |
|
un tomēr es gribu un domāju, ka būs.
|
|
|
[01 May 2008|13:40] |
kopumā ir labi. ir brīvības sajūta, kaut arī tikai tagad viss pa īstam sāksies, bet es jūtu, ka tas paies ātri.jācer, ka veiksmīgi, jācer, ka bez manām rūgtajām asarām.
__________________________________________
es vnk jūtu pa gabalu viņu. es nezinu vai man baidīties. es nezinu.
vairs nav tā, nav tā, ka es zaudēju sajēgu, ka balss trīc, ka sirds žņaudzas čokurā, nav tā, ka es domātu visu laiku un vēl cerētu.nav tā, ka es dzejotu. apvītu ar salkaniem vārdiem.es izvairos pati no saviem sapņiem par šo nerealitāti.
un tomēr..iekšā balss brēc, kājas ļimst un veselais saprāts mani pamet.
tur tik un tā nekā nebūs, un nekas mani nepārliecinās par pretējo.
jo viņš ir tikai ilūzija.
kā rēgs manā skaistajā dzīvē.
|
|
|
[21 Apr 2008|17:14] |
Kā Tu skaties dzīvi, kā Tu to redzi, parādi visiem, man patīk daudz labāk, man šķiet, ka tā ir daudz patiesāka, nekā esot ar Tevi blakām un redzot kā Tu to izdzīvo.
Vismaz tā man šobrīd šķiet.
|
|
|
[08 Apr 2008|21:17] |
es ilgu nerakstu. tik ilgi, ka pietrūkst vairāk kā jebkad.
es nerakstu uz burtnīcu stūrīšiem, salvetēm. ne te, ne tur. it nekur.
es nerakstu savas domas un sajūtas.es nerakstu par Tevi un sevi.
da neko.
tāds klusums.
un tā iedvesma man nevar būt visur. tas būtu par daudz.
un vēl es neesmu samīlējusies. es neesmu. esmu tikai sailgojusies, jo atsacījos no savām iedomām.
nu tā kkā.
es šovakar uzrakstīju dzejoli. pa ilgiem laikiem, kā senāk.
neko tādu. bet man ir labi ar to sajūtu vien, ka vārdi skrien.
nu tā kkā.
|
|
|
[13 Mar 2008|22:04] |
man vnk iestājas izmisums, un ko nu tur sevi žēlot..
kā man pateica: "ne jau visiem dots"
kkā neiedvesmo.
un vispār gribas pagriezties ar muguru un pamest visu, bet tas ir dumji un vēl jo vairāk bezjēdzīgi.
bet par ko cīnīties?
es vairs nesaprotu..
par dotībām, kuru nav?
un pēc tam vēl brīnās, kur cilvēkiem pazūt ticība pašiem sevī.
|
|
|
[15 Feb 2008|22:51] |
līdz riebumam banalitātes.
līdz riebumam mans cinisms.
nogurusi no cilvēkiem.sarunām.smaidiem.domām.pati no sevis.
sergejs sergējevič prokofjevs nesanāk.un ir grūti to apzināties.līdz vājumam.
sāp mugura, piektie pirksti atsisti.
un gribas vēl un vēl.
jūku.
šodien redzēju pirmo skūpstu.6.klase, trešais stāvs, mūzikas korpuss, es samulsu.
es samulsu no patiesuma.
___________________
mēs vienmēr gribam to, ko nevaram dabūt, tos kurus nevaram dabūt.
mēs sevi pierunājam, ka mums to vajag.slimojam.jūkam.un sajūkam.
fantāzijas, iedomas, sāpes, mokas, apmātība, iekāre, bauda, kaisle, jūtas, slāpes, starojums, voltāža, spriedze, vilšanās.
bet vajag mums tikai tos, kas blakām, jo citādi viņu nebūtu.
tik sasodīti dumi un banāli.
|
|
|
[12 Feb 2008|22:52] |
atrakstīja.
šovakar man ir labi.nudien.es mazliet staroju, nevienam neredzot un nezinot.kuš.
un tagad atpakaļ pie darbiem.
tomēr mana dzīve ir skaista.
|
|
|
[11 Feb 2008|00:04] |
| [ |
music |
| |
A.Skrjabin - Sonata No.4 |
] |
piedod, bet es par Tevi domāju.
|
|
|
[07 Feb 2008|19:58] |
negribas neko.negribas runāt. sāp rokas. un nekas nav atgadījies tāds sevišķs.
vnk pašai no sevis ir nelabi jau.
ir tā, ka gribētos nomainīt vārdu, uzvārdu, identitāti.
izdzēst visus vārdus, ko esmu rakstījusi vai izteikusi.
tā dīvaini.
svešums.
|
|