citā atskaites punktā [es rakstu|viņi raksta|es esmu]

[20 Jul 2008|11:43]
mazs cinītis gāž arī pa muti.
1 nodomāja|tava doma

[15 Jul 2008|23:29]
viss. laikam man ir gana.
kuš.
1 nodomāja|tava doma

[15 Jul 2008|22:28]
kā gan sevi var tā mānīt. (?)
2 nodomāja|tava doma

[09 Jul 2008|23:45]
pat gribēdams aizmirst nevari, visi un viss apkārt čalo, it ka pasaule būtu pret mani sazvērējusies.
laikam vienīgais, kas mani var glābt ir darbs.
mūzika.
tava doma

[07 Jul 2008|15:36]
uj, nezinu, visdrīzāk, man jau neko nemaz nevajag, bet iekšā tāds kā spars un vēlme, lai šoreiz būtu kkā citadāk, jo lepnums, nu baigi šobrīd sit.
tas nozīmē- divi soļi atpakaļ.bet nemaz tik viegli nav.
1 nodomāja|tava doma

[02 Jul 2008|22:39]
šovakar laikam varētu pārskatīt, ko esmu sarakstījusi gada laikā un beidzot mazliet sakārtot.varbūt tomēr kkas ir.
un, ja es tagad piedzertos visi mani neuzrakstītie dzejoļi par Tevi plūstu āra miljoniem.bet tikai, ja piedzertos.

bet es turu to visu sevī.

man ir labi, starp citu.
tava doma

[02 Jul 2008|15:14]
paldies.
miers.
gaiss.
brīvība.
laimīga.
2 nodomāja|tava doma

[30 Jun 2008|17:42]
laikam būšu mierīga tikai rīt 14:00, kad zināšu rezultātus.dīvaini, ka man ir tik maz pašpārliecinātības.
ceru, ka viss būs labi.
kaut nu ātrak tie 14:00, kaut nu ātrak es tiktu vaļā no tam visam domām.
tava doma

[13 Jun 2008|00:47]
[ music | sigur ros ]

un tā es klusām, murminot sev zem deguna pateicu, ka laikam pat nesaprotu, ka esmu tik laimīga.
un Tu nesaproti kapēc esmu tik laimīga.un Tev nebūs pagaidām saprast.jo Tu pārāk tālu, bet es gribu pārāk tuvu.
un tomēr ir skaisti, kad piepildās.
ir skaisti, ka es spēju to just.neaizmirst.
ir skaisti, ka Tu neesi vienaldzīgs.neesi pavisam vienaldzīgs.
man ir jaunas mājas.un ir tik nepierasti, it kā pat mazliet sveši.ik pa brīdim atceros vientulīgās naktis dzīvoklī, garās dienas, kā mēs dzīvojām it kā kopā, kā slēpāmies, kā es gulēju vecāku guļamistabā ar kaķi, kā sēdēju uz palodzes un smēķēju, kā pie manis palika meitenes mācīties, ka Katja pie manis dzīvoja, ka mēs ar loti dejojām pie spoguļa un taisījām miskastkleitiņu, kā svinējām jauno gadu, dzimšanas dienas, kā es raudāju vannasistabā uz grīdas, kā rakstīju pie datora, kā līmeju bildes uz sienām, kā skraidīju pa koridori, kā tracināju kaimiņus, kas tracināja mani, kā spelēju klavieres un skūpstijos uz dīvāna, kā mēs ar Līgu dzīvojām katra savā istabā un kopā, ka es dzīvoju mājās.

un viss mazliet no jauna.
par laimi laikam nav jārunā.šķiet, ka tai nepatīk, ka daudz par to runā, tapēc es labāk apstāšos tagad, jo man ir mazliet bail.

es domāju par Tevi un laikam tas ir lieki.laikam ir lieki domāt par to kā nav. un runāt par to, kas ir.
laikam es sāku gribēt arī Tev, ne tikai sev, tas nozīmē, ka es pāraugu šo sajūtu.un tagad tā ir stiprāka.dīvaina sajūta.

es dievinu to sajūtu kad klavieres, taustiņi vibrē zem maniem nogurušajiem pirkstiem, es dzirdu skaņas pie aizvertām acīm, nejūtu telpu, sirds mazliet sažņaudzas emocijās un es pazūdu, galvā ir miljoniem domu, kuras nevar saķert.dievinu.mūziku.

tās nav beigas, tas ir tikai sākums.

"vispirms tu apsēdīsies zālē - tā patalāk no manis.es tevi uzlūkošu ar vienu acu kaktiņu, un tu neko neteiksi.valoda ir nesaprašanās avots.bet ar katru dienu tu varēsi apsēsties mazliet tivak..

ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud." /a.de sent-ekziperī/

1 nodomāja|tava doma

[18 May 2008|02:23]
es domāju, vai gribētu Tevi izdzēst no savām iedomām, sajūtām, atmiņas, prāta, ja man būtu tagad tāda iespēja.
lai paliek tā viegli.lai nekas nesaistītos ar Tavu vārdu.
nu, nav jau tā, ka es slimoju, nav.
vnk, vai gribētu, lai Tu neaizņemtu šo vietu.

šķiet, ka negribētu.
šķiet, ka vēl mazliet tomēr ticu.
šķiet, ka laikam tas ir bezjēdzīgi.
un tomēr šķiet.
tava doma

mazā ceļošana
[ Tu lasi | 30 vecākas domas ]
[ lidot | atpakaļ/uz priekšu ]