(bez virsraksta)
Jul. 1., 2008 | 10:28 pm
No:: mola
pirms pēdējā zvana notika vākšanās uz kaut ko spēcīgāku par zaļajiem brīnumiem. Garastāvoklis un ikdiena vispār bija riktīgās auzās, tāpēc bija vienalga ko un kā, galvenais - aizmirsties. Savācāmies. Bet pēdējā brīdī es attapos, ka tas man neko neatrisinās, ka es negribu to darīt. Man prieks, ka es toreiz piebremzēju. Vōt. Bum, bum.