wiatryga - Kļavu zari virs iedomātas garāžas, mēģinājums

Tad, kad tucilvēks esi nobriedis
nokrāsot zaļus matus un spēlēt grupā,
tad zaļi mati ir izgājuši no modes (kaut ko
līdzīgu reiz rakstīja Kronbergs, neatceros, par ko) -
vai arī kļuvuši par meinstrīmu, nez, kas ir sliktāk,
vai ne.
Bet grupa piepeši ir un notiek,
un vēl fails pienāk, jē,
ir jēga dzīvot pasaulē,
kurā ir kaut viens bukovskis,
zaļā krāsa aiz loga
un kafija kaķukrūzītē. Jē.
Un spārīte zila virs melnas upes, melnas
kā manas domas, kas sacietēs, un to vietā
kādu laiku plūdīs tad
neizjaucama Brīvības iela.