"Visiem, kas saausās pie vārdiem “Brodskis”, “Tarkovskis”, “Šostakovičs”, “Eiropas nekomerciālais kino”, visi, ko moka un uzbudina vaina, ko velk un biedē vienatne, kas no rīta pamodušies kādu brīdi neko neredzošām acīm skatās sienā un blakus guļošo dažkārt izjūt kā ķermeni bez galvas. Kas jau no mazām dienām jūtas veci un noguruši un dažkārt domā, ka ir pārāk sapi*ušies, lai vēl spētu būt laimīgi par vienkāršām lietām." (Krivade par Vigula dzejoļu krājumu)