glitch

Nav, ko teikt. Pusotru minūti domāju, vai tur jāliek komatu. Joprojām nezinu.
Un tad sapratu, ka tas pat nav par gramatiku.

"I come home and open a bottle of Vodka to drown my worries away, I light up a Marlboro because I love the smell it churn out, I turn on the television and put on the news because it is like an old friend telling me stories of the world, I watch the lights being emitted by the cars, lamps and the windows in the tall buildings surrounding me through my window because they dazzle me, I listen to the bickering of lovers in the next room because I love the drama that the day offers.

I fall asleep in my favorite chair while the vodka tucks me in, the cigarette kisses my cheek and the static tell stories of the future."

Tātad šovakar aizskrēju pēc vīna pēdējās desmit minūtēs, jo man teica tā - ja tu neaizskriesi, tu to nožēlosi un to uzrakstīs uz tava kapakmens - viņš neaizskrēja pēc vīna...

Tad nu aizskrēju un viss bija kā senos laikos, kas īstenībā ir pavisam neseni - virtuves galds, ģitāras, neprātīgas sarunas, šņabis, gurķi, vīns, zinātniskā fantastika, neprāts un visādas jocības.

Tikko nejauši iepazinos ar ļoti skaistu būtni. Man šķiet, ka esmu viņu redzējis jau iepriekš. Tas iedvesmoja. Un tas arī viss, ieraksts atmiņās.

Gulēt, aizmigt.

Esi sveicināta, tumsa.