koks

« previous entry | next entry »
Sep. 9th, 2009 | 05:37 am

melns ūdens, aukstums paralizē manu ķermeni, bet mana dvēsle piesieta tam, kā enkuram
sašķeļoties es tapšu brīvs un aizdegšu ugunskuru augstākajā kalnā, kā zīmi
zīmi, ka laiks ir pieveikts, ka laiks mest ēnas ugunī un tapt brīvam
tad līdz ar gaismu es visaugstākajā kalna galā koku stādīšu un visi kļūs redzīgi
pirms, tagad un pēc būs zaru rakstā teikts

konstante | iekost | Add to Memories

Comments {0}