‘l8.2.h8’ - aspekts: radīšana I

kad nākam šajā saule mūsu sažuvušais ķermenis tiek piesūcināts ar dzīvības sulu, tā, poru pēc poras iesūcas, izlaužot niecīgas ejas mūsu koka karkasā, līdz viss ķermenis atdzīvojas. no tā brīža aizsākas izžūšana, līdz pēdējais piliens ir izsūkts un ķermenis sačokurojas, saplok, sīkstais karkass vājināts ar dzīvību un dzīvībai aizplūstot karkass kolapsē, viens pēc otra orgāni pārtrauc funkcionēt, tie sairst. fiziskā plānā dzīvība tiek aizstāta ar medikamentiem, morālā ar ēnam, aptumsumu, pēdējo salmiņu. laimīgs tas, kurš neapzinas.
mums ir jāpaveic kaut kas nozīmīgs, lai šī mākslīgā dzīvība attaisnotu savu nepamatoto ilglaicību.