sudraba sniegpārsliņas

« previous entry | next entry »
Sep. 18th, 2010 | 04:43 am

tālu ceļu abi esam mērojuši, līdz šeit sudraba gaismā tiekamies
sudraba sniegpārsliņas birst no taviem matiem
un liesmiņas no jauna iedegas acīs

reizumis akla tumsa iezogas starp mums
tad gadu nasta liec mūs pie zemes
un zemes rētas asiņo

mums nevajag rītdienu
lai arī pašā saulrietā tiekamies
jo šodien mēs dzīvi esam

un mums nebūs vairāk,
kā tik, cik mēs viens otram dodam
pašā saulrietā vairs nav cenas zeltam

sudraba sniegpārsliņas birst no taviem matiem
manus kaulus lauž un grauž vakars
tomēr tavu gaismu redzu būdams akls


laiks beidzas
bet man vienalga
jo zinu, ka uz mūžiem mūs guldīs blakus

konstante | iekost | Add to Memories


Comments {0}