35.
Vakar vakarā tomēr aizgāju pie mammas, pačubinājāmies, noskatījāmies beigas, bija jauki. Aizgāju gulēt kaut kad pirms diviem, cēlos deviņos, jo biju izdomājusi pamēģināt aiziet uz tā saukto skolotāju kori "Vanema", kuru līdz šim vadīja enerģiskais Aigars Meri, bet, kā izrādās, viņš vairs ar kori nevar strādāt, un jaunais diriģents, iespējams, būs Jānis Ozols, tas no Cosmos. Vēl šajā mēģinājumā viņš nebija, bet ir ticams, ka kaut kad jau būs. Jauki padziedājāmies, tiesa gan, tikai pāris stundas, nevis četras, kā tas parasti "Vanemā" notiek. Starp dziedamajām notīm bija arī kas redzēts.
Pēc mēģa paēdām "Miķelītī", kurā šoreiz nebija nekādu organizētu mielastu, vien ļautiņi parastā sestdienā, no kurām man zināmas bija divas dāmas, kas ēda omleti, dzēra vīnogu sulu un vispār jauki pasēdēja, lai pēc tam ieietu fotosalonā, jo dažai labai vajag bildi e-talonam. Bilde man vispār ne pārāk patīk, bet mammai gan, un vismaz būs kāda bilde, par kuru neviens neķiķinās, brīnoties, cik man gari mati, dīvainas brilles vai mēģinot man iestāstīt, ka tā vispār neesmu es.
Un tad sākās lielais šopings, kura rezultātā uz divām dāmām no drēbēm tika tikai divas jaciņas un mētelītis, bet tur bija jauki un, protams, dikti lēti. Pēc drēbēm gan nāca akvareļu bloks, austiņas, sildītājs, šausmīga čupa ēdamā, visādi sīkumi... galu galā iztērējām aptuveni 50 latus. Bet tas bija jauki, un, kā jau mamma teica, nepirkām jau arī pilnīgi bezjēdzīgas lietas.
Pa ceļam vēl pieminot ļoti daļēju diriģēšanas mājasdarba izpildi, ne pārāk veiksmīgus mēģinājumus sarunāties ar mikrofonu Skapī ar Ilonu un Laimu, garšīgo vakariņu zupiņu, beershake un šerbertu, kā arī foršas filmas noskatīšanos, esmu nonākusi līdz šim brīdim, kad baudu austiņās Reginas Spektoras "Samson".
Pēc mēģa paēdām "Miķelītī", kurā šoreiz nebija nekādu organizētu mielastu, vien ļautiņi parastā sestdienā, no kurām man zināmas bija divas dāmas, kas ēda omleti, dzēra vīnogu sulu un vispār jauki pasēdēja, lai pēc tam ieietu fotosalonā, jo dažai labai vajag bildi e-talonam. Bilde man vispār ne pārāk patīk, bet mammai gan, un vismaz būs kāda bilde, par kuru neviens neķiķinās, brīnoties, cik man gari mati, dīvainas brilles vai mēģinot man iestāstīt, ka tā vispār neesmu es.
Un tad sākās lielais šopings, kura rezultātā uz divām dāmām no drēbēm tika tikai divas jaciņas un mētelītis, bet tur bija jauki un, protams, dikti lēti. Pēc drēbēm gan nāca akvareļu bloks, austiņas, sildītājs, šausmīga čupa ēdamā, visādi sīkumi... galu galā iztērējām aptuveni 50 latus. Bet tas bija jauki, un, kā jau mamma teica, nepirkām jau arī pilnīgi bezjēdzīgas lietas.
Pa ceļam vēl pieminot ļoti daļēju diriģēšanas mājasdarba izpildi, ne pārāk veiksmīgus mēģinājumus sarunāties ar mikrofonu Skapī ar Ilonu un Laimu, garšīgo vakariņu zupiņu, beershake un šerbertu, kā arī foršas filmas noskatīšanos, esmu nonākusi līdz šim brīdim, kad baudu austiņās Reginas Spektoras "Samson".
Comments