Tā dziedāja Undīne

Jā, šitais aiziet tikpat ātri kā karstas bliņas, tas tiesa. :D Māra teiciens? Ja varētu satikt, to tagad izdarītu un iedotu viņam par šito kādu pelmeni. Nē, pietika ar "mannavnejausmas"
Andžāne: tā, tagad katrs pastāstīs kaut ko no šī gada tēmām, ko mācīsimies... Neko nešķirstām... Tā, nu, sāksim ar Undīni. *Mirklis klusuma*
Undīne: Ja godīgi, tad pašlaik man nav ne jausmas.
A: Neko nezini?
U: Neko.
A: Tiešām neko?
U: Nekoneko.
A: Nu ko, tad - Sofija?
S: Man tāpat kā Undīnei.
Vēlāk jau man arī aizgāja. Nevarēja taču, ātri apskatot tās tēmas, kaut ko uzreiz izgudrot, bet vēlāk atcerējos par latvju strēlniekiem, "Dvēseļu puteni", ekonomiskajām krīzēm (nabaga vācu marka) un blāblāblā.
Jā, man tagad korī vismaz ir blakussēdētāja ar absolūto, mans nošu automāts, un es - viņas vokāls (ha, ha), jo meitene, lai arī mācījusies Mediņos un visādi citādi mūziķe riktīgā, nav dziedājusi nekur, izņemot solfedžo, tāpēc viņai ir šausmīga pārelpa un viss kas cits, bet tas jau nav tik svarīgi, lai, kā to darīja viņas solo skolotāja, pirmajā stundā viņu noliktu un teiktu, ka viņai nekas nesanāk un lai necer kādreiz kļūt par dziedātāju. Labi, nav svarīgi.
Jā, Uģis, ai, Uģis... Mīlam, mīlam un necienām, bet mīlam.