1. Man patīk.
Man patīk arī manas smaržas. Līdz šim es tādas lietoju tikai tad, kad vajadzēja, vai tad, kad iedeva. Pati no tām neko nejēdzu, un visas sieviešu smaržas man parasti smaržo gandrīz vienādi un nenosakāmi. Ja vien vispār smaržo. Reizēm ož tā, it kā cilvēks būt mērcējies spirtā visu cauru dienu. Tāpēc tagad smaržoju kā jasmīnu krūms, tas nekas, ka mamma saka - īsta omīšu smarža. Man vienalga patīk.
Un man ļoti patīk arī manas saulesbrilles. Tagad, kad varu tās valkāt, nejūtoties kā kurmis, uzreiz nopirku, tiesa gan, iztērējot gandrīz visu savu naudu. Bet viņas man "uzskrēja virsū" pirmās un vienīgās, tāpēc man atkal ir vienalga, pat ja citiem nepatīk un ja man nepiestāv (patiesībā jau vienalga tikai kamēr kāds nepasaka kaut ko draņķīgu).
Ak, jā, aizmirsu pateikt, ka man tagad ir kontaktlēcas. Kamēr pieradīšu, ķēpa liela, un es arī neesmu no tiem cilvēkiem, kam patīk dikti bakstīties ap savām acīm. Un arī svešām droši vien ne. Taču vispār tas ir parocīgi, un man patīk arī skatīties spogulī uz sevi un redzēt savas acis. Piedevām, mamma teica, ka Palsmamma (vecmāmiņa, manas mammas mamma) esot teikusi - bez brillēm es esot smuka meitene. Iešu jau nu ticēt viņas spriedumiem, taču man patīk saņemt komplimentus. Un no Palsmammas īpaši - komplimentus par izskatu viņa parasti saka tikai tad, kad esmu kaut ko sačakarējusi (piemēram, nokrāsoju matus, viņa saka - iepriekšējā krāsa bija smuka, šitā gan ne. Un iepriekš viņa nesaka NE VĀRDA par to, ka viņai patikusi tā krāsa.) vai arī caur starpnieku kā arī šoreiz - pateica to mammai, nevis man.
Man patīk arī manas abas jaunās kleitas, īpaši raibā, krāsainā. Nopirkt divas kleitas vienā dienā - tas man ir sasniegums, jo līdz šim manā garderobē atradās tikai viena - nezinu, kāpēc. Par šauru, par garu, stulbas lencītes, nekvalitatīvs šuvums, dārgi, utt. Taču tagad man ir. Un, cerams, būs vēl.
Arī šodien ārā esot karsts, nezinu, ārā neesmu bijusi. Tikai sakārtoju bildes no digitālā, kas mētājas visādās mapēs pa visu datoru, izdzēsu divus vecos, aizmirstos klabes kontus, izveidoju jaunu un tagad sēžu draugos un klausos mūziku.
Gribu ar kādu satikties. Laikam. Bet onlainā nav neviena, kuru ļoti gribētu satikt un kuru nav bail traucēt. Varētu jau arī zvanīt, bet... ai, es nezinu.
Vismaz svētdien braukšu uz nometni, uz kuru uzaicināja Džanete. Tas, ka tā ir kristīgā nometne un ka tur būs arī angļu bērni, mani nedaudz mulsina, taču kopumā viss pasākums izklausās ļoti jauki - sēdēšana pie ugunskura, jāšana ar zirgiem, peldēšanās Gaujā, interesantas angļu valodas stundas, sportiskas aktivitātes, jauki, pozitīvi cilvēki... Jā, ceru sagaidīt, kad man radīsies tā sajūta, kas rodas, kad kaut ko gaidu. Nepacietība, satraukums un prieks. Ļoti sen neesmu to jutusi. To look forward to (doing) something, as they would say.
Comments