Tā dziedāja Undīne

Blogu rakstīšana man nekad nav padevusies, bet es laikam to saku vienmēr, kad iesāku jaunu, jo iepriekšējais palicis neaktīvs. Nespēju rakstīt it kā pati sev, tomēr reizē apzinoties, ka kāds to izlasīs. Es rakstu to kā ļoti personīgu, taču vēstījumu citiem, sagaidot un pat cerot, ka kāds to izlasīs. Jā, es pilnībā rakstu Jums - tiem tur, kas ne šajā pusē ekrānam. Bet es svinīgi solos, ka centīšos tā turpmāk nedarīt. Ievada beigas. Cerams, sākums ilgam un interesantai vidusdaļai bez psiholoģiska trillera, asa sižeta, krimināldrāmas un traģēdijas motīviem. Cerams, pēc tam sekos laimīgas beigas.