78.
Mājās esmu. Uzzināju, ka arī mani mājinieki nebija snauduši - pie brāļa atbraucis draugs Jānis, ar kuru viņi kopā esot dikti muzicējuši, un brālis vienas dienas laikā cilvēkam, kas no mūzikas teorijas neko nezina, centās paskaidrot triju gadu solfedžo tēmu. Tas noteikti bija dikten aizraujoši. Bet bez tā vēl brālis ir pratis uztaisīt pažaru - atstāt bez uzraudzības adventes vainagu, tādējādi nosvilinot gan to, gan galdautu un uz galda atstājot skaistas deguma pēdiņas. Bet vēlme dedzināt viņam nepagāja arī šodien - viņš sāka kūpināt nežēlīgi stipru vīraku, no kura vēl sliktāk palika mammai, kas jau tā visu dienu ar pelēku ģīmi sēž gultā. Jā, labāk būs iet pie viņas pasēdēt, nevis te apvainot nabaga brāli, kam laikam sākušās pusaudža dīvainības. Oi, un vēl Laimai plaušu karsonis, tikko uzzināju... nava labi! *sparīgi krata galvu*
Comments