55.
Dziedāšana tiešām ārstē. Vakarā aizgāju uz kori vēl ar 37 un kapeikām, bet atgriezos ar 36,3. Mana normālā temperatūra gan ir vēl zemāka, bet, ja temperatūra to dažu stundu laikā būtu nokritusi līdz 35,8, tas jau būtu pārāk spocīgi.
Mēs mēģinājām Butāna "Pūt, vējiņi" ar LNO solistu Ādamsonu, aktieri Anži, Jelgavas kamerorķestri un diriģentu, LNO galveno kormeistaru utt., u. tjpr. Aigaru Meri 18. novembrim. Kā man patīk šitās spilgtās personības! Inteliģents, strādīgs, nopietns pat jokojot, izteiksmīgs, mūžam tērpies melnā... Ne velti mīļi saukts par Melno Dusmīgo. Un tagad es sapratu, ko mamma domāja ar "viņam dikti patīk štrihi" un no kurienes viņai radies teiciens "Lūdzu, esiet tik laipni!" Laipnību mēs vakar iemācījāmies, tā ja. Bet ļoti jūtu līdzi orķestrim, kam esam tieši aiz muguras, un visiem pārējiem - ja varētu, es atvilktu pusi domenes... vai vismaz tenorus, citādi "Karavīri bēdājas" vieta tiešām izklausās pēc žēlīgas koķetēšanas. Un tas, ka "Dievs, Tava zeme deg" katram ir savs do b... Labs ir, tas nevienam neinteresē. Bet nnnu... kā tik tur nav! Latviešu tautasdziesmas un oriģināldarbi, Šostakoviča Septītā simfonija, Ščedrina Anna Kareņina un, protams, paša Butāna mūzika. Kā nenovērtējam tos ģēnijus, kas mums te blakus! Vairākus gadus bojāju Butānam nervus, negribīgi pīkstot kaut ko uz savas klāras mūzikas skolā un prieka pēc runājot pretim muļķības, kamēr viņam bija mums jāspēlē pavadījumi. Nav brīnums, ka aizdevies uz Liepāju, es jau sen tos bērneļus būtu aizsūtījusi diriģēt uz Grenlandi vai Keiptaunu. Kauns pašai. :D
Šorīt pabeidzu savu tā saukto bereti, kas gan vairāk izskatās pēc pelēkas, pūkainas medūzas. Bet galvenais, ka man vispār ir cepure. Un pašas taisīta! Un nebūs kā parasti, kad mati savākti astē vai kaukā tā, tad cepures mala tālāk par deniņiem neiet. Tagad man ir riktīgi ietilpīga un silta kulīte, ko maukt uz galvas!
Tagad sēžu, šņaukājos, klabinos un klausos muzīku. Man aizvien ir aizdomīgi karsti, neticās, ka ir mazāk par 36,5 C, tāpēc tikko arī paņēmu termometeri un došos iedzert tējiņu un ieēst palikušo vārda dienas kūku.
Mēs mēģinājām Butāna "Pūt, vējiņi" ar LNO solistu Ādamsonu, aktieri Anži, Jelgavas kamerorķestri un diriģentu, LNO galveno kormeistaru utt., u. tjpr. Aigaru Meri 18. novembrim. Kā man patīk šitās spilgtās personības! Inteliģents, strādīgs, nopietns pat jokojot, izteiksmīgs, mūžam tērpies melnā... Ne velti mīļi saukts par Melno Dusmīgo. Un tagad es sapratu, ko mamma domāja ar "viņam dikti patīk štrihi" un no kurienes viņai radies teiciens "Lūdzu, esiet tik laipni!" Laipnību mēs vakar iemācījāmies, tā ja. Bet ļoti jūtu līdzi orķestrim, kam esam tieši aiz muguras, un visiem pārējiem - ja varētu, es atvilktu pusi domenes... vai vismaz tenorus, citādi "Karavīri bēdājas" vieta tiešām izklausās pēc žēlīgas koķetēšanas. Un tas, ka "Dievs, Tava zeme deg" katram ir savs do b... Labs ir, tas nevienam neinteresē. Bet nnnu... kā tik tur nav! Latviešu tautasdziesmas un oriģināldarbi, Šostakoviča Septītā simfonija, Ščedrina Anna Kareņina un, protams, paša Butāna mūzika. Kā nenovērtējam tos ģēnijus, kas mums te blakus! Vairākus gadus bojāju Butānam nervus, negribīgi pīkstot kaut ko uz savas klāras mūzikas skolā un prieka pēc runājot pretim muļķības, kamēr viņam bija mums jāspēlē pavadījumi. Nav brīnums, ka aizdevies uz Liepāju, es jau sen tos bērneļus būtu aizsūtījusi diriģēt uz Grenlandi vai Keiptaunu. Kauns pašai. :D
Šorīt pabeidzu savu tā saukto bereti, kas gan vairāk izskatās pēc pelēkas, pūkainas medūzas. Bet galvenais, ka man vispār ir cepure. Un pašas taisīta! Un nebūs kā parasti, kad mati savākti astē vai kaukā tā, tad cepures mala tālāk par deniņiem neiet. Tagad man ir riktīgi ietilpīga un silta kulīte, ko maukt uz galvas!
Tagad sēžu, šņaukājos, klabinos un klausos muzīku. Man aizvien ir aizdomīgi karsti, neticās, ka ir mazāk par 36,5 C, tāpēc tikko arī paņēmu termometeri un došos iedzert tējiņu un ieēst palikušo vārda dienas kūku.
Comments