Tā dziedāja Undīne

Šodiena, tāpat kā vakardiena, gan ir apsegta ar drūmi pelēkām debesīm. Mans organisms laikam tik ļoti necieši miegaino pelēkumu, ka atsakās uz to skatīties, cik ilgi vien var. Šonakt, piemēram, nogulēju divpadsmit stundas, piecēlos jau laikā, kad jāsaka "labdien". Citiem tas ir ierasts, bet man ne. Parasti vienkārši pamostos pirms vienpadsmitiem un gulēt negribas. Lai nu kā, pēc tam es paēdu brokastis, paskatījos multeni par Brēmenes muzikantiem, tai pat laikā atkārtojot riņķa-ap-vēderu-griešanas tehniku, pēc tam paspēlēju klavieres, un tad ierados šeit, ķidāju draugu galerijas pēc kārtas (Pendža, labi pamanīji, ne? :D) un klausījos Rammstein, ko daru arvienu. Nekādu izklaižu, tikai vācu valodas apguve! *sparīgi māj ar galvu*