| |
[Aug. 26th, 2018|03:17 am] |
Par laimi.
Par laimi aizvien biežāk pats noķeru tos mirkļus, kad esmu atkal iestrēdzis savā aklo domu un emociju spirālē. Pamanu, ka tas notiek, un redzu, kā griežas šī procesa zobrati.
Varbūt jau pietiekoši bieži redzēta aina, kurai jau zinu iznākumu. Zinu, ka manis paša it kā loģiskais domu pavediens ir tomēr nepilnīgs.
Man reizēm gribas apgalvot, ka es esmu nelaimīgs. Tikpat cieši es esmu pārliecināts par to, ka šis laiks ir skaistākais laiks manā dzīvē. (Tā ir patiesība.)
Man šķiet, ka nelaimīguma sajūta rodas pretstatot vēlmes un robežas - citu cilvēku uzliktās, tevis paša uzliktās.
Aizvien skaidrāk jūtu, ka manas robežas eksistē tikai manā galvā. |
|
|
