| |
[Dec. 21st, 2013|06:00 pm] |
|
Dīvaina diennakts. Domu nav, bet ir sajūtas un darbības. Savāds miers, es to izbaudu. Pārnāku, vācu kaķu radīto haosu, eju pastaigā uz tālo veikalu, elpoju stipro vēju, mēģinu saklausīt jūru un veldzēju acis tumsā un gaismas spēlēs uz slapjā asfalta. Nez no kurienes tam pietiek enerģijas. Un tagad atkal ir domas, bet tās ir mierīgas un neuzbāzīgas. Tās skalojas pret krastu. Pieliek punktu manam nogurumam (pabeidzot to kā teikumu). |
|
|
