| |
[Dec. 7th, 2013|05:24 pm] |
|
Ielas otrā pusē, tumsā, ārdās neredzama jūra. Vējš draudīgi dārdina skārdu virs manas galvas un gāž mani no kājām, un man gribas ļauties. Puteņo negribīgs sniegs, un koki čīkst kā sarunādamies savā starpā un/vai kaut ko gaidīdami. |
|
|
