| |
[Nov. 27th, 2013|04:41 am] |
|
Es atceros apgaismojumu. Tādu pustumsu, no kreisās uz labo pusi. Pēkšņi viss iegūst kontūras. Sejas, priekšmeti, vārdi, kustības. Istaba patīkami smaržo pēc tējas un viegla vīraka. Es sēžu pie galda. Uz manas uz grīdas noslīdējušās ģitāras somas guļ kaķis, pēc tam, kad bija rūpīgi to apostījis un izpētījis. Viņš nezina, bet nojauš, ka viens no mūsu kaķiem arī mēdz tā darīt un pirms iešanas nācās somu tīrīt. Es skatos uz spēļu kārtīm, kas noliktas uz galda, vai pa labi, kur patiesībā nav nekā, bet par laimi tagad guļ kaķis. Saskatīšanās vienmēr ir neveikla padarīšana, gandrīz neapzināti no tās vairos. Pēc kāda laika no tā sāk sāpēt galva. |
|
|
