Otherside

Dzīve vispār nav roze, un arī ārprāts neesot nekāds draugs.

Vispār izskatās, ka Tu te sāc būvēt kaut kādus metafiziskus dēmonus. Cilvēks paliek cilvēks arī tad, ja viņš, kā tie ūberapgarotie, sēž zem koka, pārtiek tikai no saules gaismas, miglas sajaukumā ar putekļiem, un skatās astrālu. (Patiesībā arī tā ir sava veida nāve.) Bet nekur tālāk par savām smadzenēm un maņu orgāniem viņš ticis nav un netiks.

Ak - matu skaldīšana.
Protams, ka viņš ne par ko netransformēsies, saglabās savu fizisko veidolu un pēc visām pazīmēm tiks uzskatīts par Homo Sapiens, ja reiz apskaidrosies kādreiz. Bet te jau sākas cilvēcības būtības meklējumi, kas ir pavisam cits lauciņš.

Nešķīsti pa malējām peļķēm! Kādā sakarā te ir cilvēciskā būtība?
Bet būtība ir vienkārša - ēst un vairoties. Īsāk sakot - pašsaglabāties. Pārējais ir piepes, kas izaug no pārlieku siltas un barības vielām bagātas vides. Un cilvēka prāts arī nav nekas īpaši dievišķs un bezgalīgs, kur būtu iespējami sazinkādi atklāsmes horizonti. Robežas un sienas. Galējība bezgalībā.

Свежак надрывается. Прёт на рожон
Азовского моря корыто.
Арбуз на арбузе — и трюм нагружён,
Арбузами пристань покрыта.