Laukos, kur es izaugu, neviens krieviski nerunāja, un mēs skolotājus saucām par skolotājiem. Tas neliecina par pieklājību, mēs visādi, bet nemaz ne tik bieži, spokojām viņu uzvārdus. Vārdā saukt vispār bija neiedomājami.
Vēlāk, pilsētā, es uzzināju, ka viņus sauc par učukiem.
Un kā skolotājus saukā tagadējie skolēni, kuri krieviski vairs nerunā? Učuks mūžam dzīvs vai tomēr atkal skolotājs?
Par sarežģītu darbu pirms 20 gadiem- štrunts par pišu, galvenais, tikt galā. Tagad- nu tiks jau galā, bet būs jāāpišās...
Slava arī vairs īsti nerūp, svarīgāk, lai interesanti. Diemžēl, interesanti reti mēdz būt vienkārši.
No komentāriem pie raksta par kā celtnieki izdarījuši absolūti neiespējamo un nekad agrāk nedzirdēto- devuši zināt cilvēkiem, ka remonta laikā būs troksnis un vienojušies par laikiem.
"Jptv 19:19, 22. aprīlis 2026
Zinu meistarus kuri vispār netrokšņo, paņem no klienta avansu un vienkārši pazūd
jomama 20:23, 22. aprīlis 2026
Tādi meistari vislabāk sasilda kaimiņu sirdis. 😂"
Smējos skaļi.