es vakar iedalīju divus savus draugus draugu līmeņos, kurus izdomāju par godu tieši viņiem abiem. :D lauru iedalīju 1.ajā, bet viņas draugu 2.ajā, lōģiski. un tad viņi abi nokrita katrs vienu līmeni zemāk un tā tas saglabājās līdz šodienai, kad kārlis man atnesa lielo ģimenes picu, viņš atkal pacēlās uz otro un tādēļ man nācās pārcelt lauru atpakaļ uz pirmo. grūts lēmums.
2.līmeņa draugs tikko mēģināja man nodemonstrēt savu meiteņu gultā dabūšanas skatienu, uz ko mana pirmā līmeņa draudzene visai saprotoši reaģēja. dīvaini. es tikko sajutu nagu lakas smaku. īstenībā smaržu. tas tapēc, ka jau nedēļu es domāju par to, kā trešdien dzimšanas dienā uzdāvināšu sev to superīgo nagu kopšanas koferīti.
bet kamēr man vēl ir tikai 17, es vēlējos izbaudīt draugu līmeņos sadalīšanas sajūtu un picas ēšanu, nedomājot par liekajiem kilogramiem un neapdomīgo smēķēšanu savā virtuvē un visu pārējo, ko man teorētiski būtu jāmēģina mainīt savā dzīvē pēc trešdienas tad jau redzēs kā man sanāks, bet tā kā es jau esmu izdomājusi, ko es vilkšu savā dzimšanas dienā, kas starpcitu, ir gandrīz izaicinoši, es ticu, ka man kaut kādā veidā tas viss varētu izdoties.
taču es joprojām iešu uz tonusu, tikai nepieļaušu, ka manu seju ar varu mēģina aplaizīt kaut kāds džekiņš, kurš pirms neilga brīzā manir stāstījis par sava mūzā lielo mīlestību. un vēl es joprojām turpināšu izkust, ieraugot edu vesvigu, tikai es ceru, ka šajā ziņāmainīsie stas, ka es to nestāstīšu visiem klasesbiedriem un citiem, kuru viedokli par mani tas varētu ietekmēt. lai gan arī tas mani neuztrauc tik ļoti, cik tas, ka man VAJAG VĪRIETI.

es nemaz neesmu tik slima, cik izklausos, es vienkārši baudu sajūtu sēžot blakus dīvānam, kurā bucojās mani 1. un 2. līmeņa draugi savā starpā. khi.