pamodos vispirms dēļ mammas ikrīta bļāviens no lejasstāva "Meitenes, ceļamies!". bet necēlos.
pamodos 9os, kad zvanīja modinātājs. necēlos.
pamodos 10:45. piecēlos, jo mani sāka biedēt klusums, kas nāk no lejasstāva.
tukšums. netraucēti taisīju brokastis, nevarēdma izvēlēties starp sviestmaizi+tēju, sausās brokastis+kārumsieriņš vai bumbieris+rieksti. nu galu galā es uztaisīju skaistu sviestmaizi.
taisīju avansa norēķinu, pavadzīmju reģistru, pirmoreiz pati ieodmājos uzrakstīt kases izdevumu orderi.
ar tēti atkal esam baigie draugi. hihihhīī
mans kakls atkal uzsāk protesta akciju pret manu dzīvesveidu. šaubos, vai tā šoreiz ir angīna un vai tā pārtaps par angīnu, bet skaņas izdvešu visai biedējošas. šorīt vismaz, mēģinot izdvest pirmo rīta skaņu, neattapos bezbalsīgi kunkstot par skaņas neesamību manās balssaitēs.
gribu ļoti braukt ar riteni savu jauno. tagad viss ir tēta rokās - viņam jāpieliek tā štanga, piekuras pieslēgt ričāku manā kāpņu telpā. Līģi, staprictu, pirku pie tava tēta.
nu ja, un tagad, lūk, es iešu saģērbties nedaudz siltāk un varbūt paturpināšu Ārijas Elksnes dzejoļu krājuma analīzi savās domās, pie kuras es katru vakaru aizmiegu, bezspēcīgi nometot to visu pie gultas uz grīdas. cik nejauki.
es gribu būt jauka. sen neesmu bijusi.