biju satiksmes ielā pasākumā ar cilvēkiem, kuru otrais vārds ir "sekls", kā viņi paši mani apgaismoja, viņiem ir mazliet seksistiskas novirzes, vanna ar nāvīgu paskatu un stūri ar līķa smaku :D
no manis atkal nekas prātīgs neiznāk šeit, jo man mazliet patīk R, kurš ir pusgadu par mani jaunāks, bet, neskatoties uz to, ka viņš domā, ka es esmu līmeni augstāk, patiesibā es esmu tā, kurai jābaidās visvairāk no sava paraduma atrast cerību tur, kur viņas nav un ielaist taurentiņu sajūtu vēderā tad, kad tam nav pamata. es esmu naivuma iemiesojums un šis fakts liek man atkal par sevi kaunēties.
pēc pēdējās divām pilnīgi šizīgām dienām es secinu, ka L.B.Č. uz mani iedarbojas kā narkotika, par ko savukārt liecina ne tikai fakti, ka tēlojām vampīrus engures mežā, izdomājām vēl jaunas dejiņas un iesaukas un visu laiku runājām par pilnīgi (izvars uz pilnīgi kā uz ļoti visaptverošu vārd) visu, neskatoties uz to, ka Kāmis visu laiku bija ar musm, bet arī tikko satiksmes ielas smirdīgajā jaukajā dzīvoklītī skūpstījāmies smirdīgā jaukā stūrītī galīgi bez iemesla.
:D
ja esat šitik tālu tikuši, tad man jums ar lepnumu un nožēlu jāatzīst, ka nekas no minētā nav safabricēts vai izdomāts. diemžēl par laimi tāda es esmu.

uz skolu lielas jēgas iet nebija. iegāju izrotātajā klasē un atskārtu, ka es nekad, pat ne tajā brīdī, vairs neiešu tur iekšā ar nopūtienu lai sagatavotu sevi bezjēdzīgai vēstures stundai, es nekad vairs nesēdēšu skolas solā un neaizmigšu..
sadzēros rainītī negaršīgu citrona alu, pīpēju, emojos par to, ka R mani grib tikai labas izdevības dēļ, es pat varētu šajā ziņā sevi nosaukt par "good catch", bet tajā seklajā nozīmē.
man pašlaik ir tik nenormāli neizskaidrojams garīgais, ka nesaprotu - smieties par sevi vai raudāt.
ja mana atlikusī dzīve bez skolas būs tik kaitinoši tukša kā šodiena, tad es gribu vļeriez mācīties vidusskolā. laikam mani šīs pārdomas ir piemeklējušas par ātru, reāli tas notiek ātrākais pēc pusgada gadījumā, ja esi iestājies drausmīgā augstskolā, vai arī pusmūža krīzes laikā.

lai man nav jāstāsta katram atsevišķi:
šodien viņš atnāca pie manis, es sapratu, ka man viņš tomēr nepatīk, tad mēs centāmies izspiest kaut kādu sarunu, kuras laikā sapratām, ka tas ir kaut kāds pilnīgs sviests, jo kurš gan apspriežas par nolaišanu? :D haha..un tā nu mēs tur kunkstējām manā virtuvē...mums nekā nav un nebūs. un es jūtos tiešām vienu līmeni augstāk, lai cik muļķīgi tas izklausītos. R vnk man bija, man nepatīk to teikt, bet tāds iekāres objekts vienam vakaram Tonusā. ak dievs. es izklausos pēc pilnīgas maitas, bet ar mums abime viss ir kārtībā.
TO KAS NOTIEK TONUSĀ ARĪ ATSTĀJAM TONUSĀ.