tad nu gan.

šovakar satikšu J.P., lai iedotu viņam dzejas analīzi.
pirmo reizi pēc vesela gada viņš man uzraksta, lai pajautātu, vai man nav dzejas analīze un apsola, ka pats atnāks pie manis pakaļ. kā tad. es viņu te negribu. es aiznesīšu viņam. uzreiz pēc treniņa. pirmo reizi, neskatoties uz to, ka tā bija saruna skypā, man bija pilnīgi vienalga. tik tiešām. es pat sajutu tādu nedaudz pretīgumu, nedaudz gandarījumu. ka beidzot, nevis man vajag viņu, bet viņam mani.

āhh..pat nevaru jums izstāstīt.