Dzīve mūs iegroza visneiedomājamākajās pozās.

TAS notiks tieši tad, kad tu to vismazāk gaidīsi.

Dzīvo nesteidzīgi, nekas nav tā vērts, lai sevi mocītu, saspringtu.

Visu, kas mums pa īstam derīgs, mēs varam nopirkt par mazumiņu naudas, vienīgi nevajadzīgais pērkams par augstu cenu. Visu, kas patiesi daiļš, nemaz nepārdod, to nemirstīgie dievi dod mums kā dāvanu.
Mums ļauts noskatīties saules lēktos un rietos, mākoņu slīdēšanā pa debesīm, mežos un laukos, jūras varenībā, visā, nemaksājot par to ne penija.
Putni dzied mums par velti, un lauku puķes mēs, garām ejot, varam saplūkt ceļmalā. Nav jāmaksā par ieeju Nakts zvaigžņu gaismas zālē. Nabaga vīrs guļ labāk par bagāto. Vienkārši ēdieni var ilgāku laiku garšot labāk nekā ēdieni no Rica. Pieticība un dvēseles miers zeļ mazā lauku mājiņā, nevis pilsētu staltajās pilīs.
Nedaudz draugu, nedaudz grāmatu, patiešām tikai ļoti nedaudz, un vēl suns ir viss, kas cilvēkam vajadzīgs, kamēr viņš nav pazaudējis pats sevi. /Aksels Munte/

Tai, dienā, kad ziedēja lotoss, ak vai, mans prāts bija maldu ceļos un es to nezināju. Mans groziņš bija tukšs, bet zieds palika nepamanīts.
Tikai šad un tad mani pārņema skumjas, un es uztrūkos no sava sapņa un sajutu dienvidvējā liegu dīvainas smaržas vēsmojumu.
Šī tikko jaušamā smarža modināja sirdī sāpīgas ilgas, un man likās, ka tā ir karstā vasaras elpa, kas meklē sava piepildījuma. Es nezināju, ka tas tik tuvu, ka tas ir manī un ka šī tīksmā smarža radusies tieši manos sirds dziļumos.