Tai, dienā, kad ziedēja lotoss, ak vai, mans prāts bija maldu ceļos un es to nezināju. Mans groziņš bija tukšs, bet zieds palika nepamanīts.
Tikai šad un tad mani pārņema skumjas, un es uztrūkos no sava sapņa un sajutu dienvidvējā liegu dīvainas smaržas vēsmojumu.
Šī tikko jaušamā smarža modināja sirdī sāpīgas ilgas, un man likās, ka tā ir karstā vasaras elpa, kas meklē sava piepildījuma. Es nezināju, ka tas tik tuvu, ka tas ir manī un ka šī tīksmā smarža radusies tieši manos sirds dziļumos.