Īsi sakot: tas ir lieliski. Galvenais apziņa, ka vismaz kāda daļa no tevis būs noderīga cilvēcei.

Ja vien tev nav bail no adatām un neģībsti no skata, kad ieraugi asinis, tad viss ir ļoti ok. Visas procedūras ir nesāpīgas, un beigās forša labi padarīta darba sajūta.

mani drīzāk nomoca tas, vai pēctam visu dienu nav "es tulīt ģībšu" sajūta

es pieņemu, ka tas atkarīgs no cilvēka, bet man tā nekad nav. galvenais ir tiešām izdzert to tēju, ko viņi liek dzert, pirms tam paēst veselīgas, bet sātīgas brokastis (piemēram auzu pārslu putru, nevis tikai tomātmaizīti). un viņi tur dod pēc tam līdzi paciņu ar pārtiku, kur parasti ir šokolādes, cepumi un citas tamlīdzīgas lietas, tos arī jāēd, lai cukurs asinīs atjaunojas.