17 November 2008 @ 09:06 pm
 
Vispār sakrājies ir daudz prātā domu. Tikai nezinu kā lai no būra visas tās idejas izlidina vārdos ārā. Un kuras domas var atļauties palaist brīvībā un kuras paturēt sevī ieslēgtas.Sāksim ar to, ka es skaidri un gaiši apzinos savu jūtu(nē es šait tagad nerunāju par tikai vienu jūtu stāvokli, ko sauc par mīlestību un tiem niekiem) pašreizējo stāvokli. Vispār ir lietas, no kurām jaatturās un kuras ir jāgrūž prom.Mana problēma?Es vienu no šiem likumiem neesmu ievērojusi.Tagad veidojas vienas lielas, tizlas neertas situācijas, kur katram cilvēkam ir savs viedoklis un sava PATIESĀ taisnība.Bet nu es pateikšu vienu. īstenībā šādas situācijās, nevienam beigās nav taisnība. Visi ir vienlīdz sadramatizēti personāži, kuram liekas, ka viņu dzīve ir stabila un interesanta. Bet izrietot no šādām domās, pateikšu vienu lietu. Tā nav taisnība. Šo visu stabilitāti var saplacināt kāda liela pēcpuse, kas uzsēdusies virsū, nu...Teiksim kāršu namiņam. Pēc šīs fantastiskās dzīves atziņas.(jo nu es jums esmu tikko pateikusi lielu džives atziņu.(muļķības, neklausāties manī))
Tad pie kā es paliku.
Nu ja.Cilvēki un to uzvedība.Cilvēkiem patīk nozākāt citus, lai padarītu sevi citu acīs...labākus.Un nu lūdzu, neieskaidrojiet man tagad, ka tā nav un ka citi cilvēki ir labāki un citi sliktāki.Ir vienkārši cilvēki ar dažādiem dzīvesstiliem,uzskatiem.Un ,mīļie cilvēki, nu nesakiet nekad vārdu-nekad.Visi ir vienādi.Tikai savādākas situācijas.