NU... Labi, ka vismaz šoreiz man pieleca ātrāk. :)

Viegls, dzirkstošs vīns un laba drauga plecs pie mana sāna. Atkal sarunas ar nosaukumu "Kā būtu, ja būtu" Atkal domāju par tēliem kurus vajadzētu pakārt vai ar giljotīnu izkaust. Atceros par pirmajām, laimīgajām manām jaungada dienām. Bļaģ. Es biju laimīga. Un Tu aizvainots devies prom, bet es savā augstprātīgumā paliku. Es zinu, ja es būtu bijusi vājāka. Tu būtu un atrastos tagad man blakus. Un dūmi sajauktos ar smaržām. Un man tas patiktu. Es tevi tagad apskautu un pateiktu. Cik Tu man ļoti esi vajadzīgs. Vājuma izpausmes ir gluži kā ēnas, kas pārsligst pār mūsu augumiem, lai cik arī tie vāji būtu.