Nemīz kedā, viss būs bondžovī!!! - Arī es...

Vakar pēc garajām brīvdienām Limbažos (par kurām gan jau ka ar kādu stāstu uzcepšu) atgriezos Rīgā. Lai gan patiesībā dzīvoju citā pilsētā, tomēr pamazām jau atļaujos lietot vārdu atgriezties. Gandrīz kā mājās. Rīgā. Jā gan... Bet nu tam šoreiz nav politiskas nozīmes. Stāsts ir par ko citu. Stāsts ir par to kāpēc šeit tā pēkšņi atrodos. Tātad - atgriezos Rīga. Kopā ar Nauri aizgājām pie Arta (viņš brauca ar stopiem). Pirms tam gan mēs bijām AB dambī, bet mūs iztraucēja lietus. Artis piesēdās pie datora un neiegāja draugos, bet šeit - cibā. Un man arī sagribējās. Zinu, ka šim stāstam nav pilnīgi nekādas jēgas un aizraujoša satura, taču kaut kas man te bija jāuzraksta.





Tiem, kam šo notikumu virkni lasot likās, ka nemāku sakarīgi izteikties, nav taisnība. Tas bija speciāli. Bet varbūt arī nē. Vienkārši 4 dienas gara nedēļas nogale dara savu.