Nemīz kedā, viss būs bondžovī!!! - May 28th, 2007

Vakar pēc garajām brīvdienām Limbažos (par kurām gan jau ka ar kādu stāstu uzcepšu) atgriezos Rīgā. Lai gan patiesībā dzīvoju citā pilsētā, tomēr pamazām jau atļaujos lietot vārdu atgriezties. Gandrīz kā mājās. Rīgā. Jā gan... Bet nu tam šoreiz nav politiskas nozīmes. Stāsts ir par ko citu. Stāsts ir par to kāpēc šeit tā pēkšņi atrodos. Tātad - atgriezos Rīga. Kopā ar Nauri aizgājām pie Arta (viņš brauca ar stopiem). Pirms tam gan mēs bijām AB dambī, bet mūs iztraucēja lietus. Artis piesēdās pie datora un neiegāja draugos, bet šeit - cibā. Un man arī sagribējās. Zinu, ka šim stāstam nav pilnīgi nekādas jēgas un aizraujoša satura, taču kaut kas man te bija jāuzraksta.





Tiem, kam šo notikumu virkni lasot likās, ka nemāku sakarīgi izteikties, nav taisnība. Tas bija speciāli. Bet varbūt arī nē. Vienkārši 4 dienas gara nedēļas nogale dara savu.

Pateicoties cibai izdomāju, ka beidzot būtu laiks uzstādīt datoram Tildes Biroju, jo rakstīt ķinķēziņrakstā bez garumzīmēm un mīkstinājumzīmēm ir neforši. Jā gan...

Es nezinu kāpēc tā vienmēr gadās, ka es pamostos jocīgās vietās. Piemēram, šorīt es pamodos Arta virtuvē, lai gan gulēt gāju uz grīdas viņa istabā. Jocīgi. Reiz es pamodos mežparkā. Saulīte patīkami sildīja seju. Tāpat man ir gadījies pamosties savā gultā. Vēl jocīgāk.

Gulējis pēdējā laikā esmu ļoti maz. Tas jau sāk kļūt par hobiju. Sestdien no rīta nonācu pat līdz tādai galējībai, ka dzeru kolu, kurai piejauktas divas paciņas šķīstošās kafijas. Palīdzēja. Bet jēgu tomēr neredzu šai negulēšanai. Bet neguļu tāpat. Un negulēšu. Sev par spīti negulēšu, jo nevienam citam ar to nekā nekaitēju. Nu varbūt vienīgi gadījumos, kad ar kādu kopā neguļu. Bet parasti pārējie negulētāji to dara labprātīgi. Tātad tas neskaitās.
Viss jau būtu lieliski, ja neguļot es darītu kaut ko vērtīgu. Bet tā nav. Visbiežāk. Parasti negulēšana sevī ietver:
1) darbadienās tiek bezmērķīgi kvernēts pie datora,
2) brīvdienās tiek apmeklētas iestādes, kurās cilvēki lieto alkoholu un dejo,
3) ja esi aizgājis ciemos, tad arī tas parasti beidzas ar "kaut kā" "paņemšanu",
4) man apnika vēl citas lietas uzskaitīt. Slinkums.

Ā, jā. Aizmirsu pieminēt patīkamāko nodarbi, kas aizņem manas bezmiega stundas - lasīt līdz rīta gaismai. Un tad stundu pirms skolas mēģināt pagulēt.

Kad tad es guļu? Principā nekad. Pat tad, kad esmu laidies miegā, es neguļu. Nav laika.