Visu mūžu lūdzam spārnus, bet reiz tos dabūjuši, esam gatavi no tiem atteikties mirklī, kad tie būtu jāizmēģina, metoties no kraujas. Tik ļoti mēs dažreiz baidāmies uzdrīkstēties, noticēt un uzticēties. Mums varētu piederēt bezgalīgi zilās, saules gaismas pielietās debesis, bet mēs izvēlamies palikt uz zemes - drošāk...
Powered by Sviesta Ciba
Bet šajā gadījumā tā vairāk bija kā metafora... vai alegorija... vai paralēlisms. Heh, who knows, neesmu tajos smalkumos speciālists, bet tas nebija 100% tiešā nozīmē, ja nepamanīji :D :P